Nav cilvēka, kurš negribētu ielūkoties nākotnē un uzzināt, kas mūs gaida. Jau kopš senseniem laikiem līdz pat mūsdienām tiek izteikti pareģojumi, kuri ir piepildījušies vai arī var piepildīties. Tiesa, to nevar teikt par visiem pareģojumiem. Alūksniete Silvija Ludviga atšķirībā no daudziem, kuri izlasa un aizmirst pareģoto, seko, vai un kā tie īstenojas.
“Mēs nezinām, kādus pareģojumus ir izteikuši senie domātāji, filozofi un zinātnieki, jo līdz mums nav nonākusi informācija par to. Starp redzamākajiem pareģiem var minēt vācu filozofu un teologu Albertu Lielo 13.gadsimtā, franču aptiekāru un gaišreģi Nostradamu 16.gadsimtā, ASV gaišreģi un dziednieku Edgaru Keisiju, bulgāru gaišreģi Vangu, kā arī vairākus citus pareģus, starp kuriem ir arī mūsu Zilā kalna Marta un Eižens Finks, kas dzīvojuši 20.gadsimtā. Tiesa, atšķirībā no Nostradama Finka pareģojumi nav saglabāti rakstiski, tāpēc zināmi tikai tie, par kuriem rakstīts preses izdevumos. Taču tie liecina, ka pareģojumi ir piepildījušies,” stāsta S.Ludviga.
Vai sācies trešais pasaules karš?
Līdz ar sadursmēm starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju aktualizējušās diskusijas par Vangas pareģojuma patiesumu. Viņa paredzējusi, ka 2010.gada 10.novembrī Indostānas pussalā ar nelielu konfliktu sāksies trešais pasaules karš. S.Ludviga uzskata, ka tas ir sācies. “Es sagaidīju 10.novembri, bet šajā dienā nekas nenotika. Taču tad sāku domāt, pēc kura kalendāra ir šis pareģojums. 23.novembris, kad Ziemeļkorejas armija sāka apšaudīt Dienvidkorejas pierobežas salas, ir 10.novembris pēc vecā stila kalendāra. Jā, tas bija neliels konflikts, bet joprojām situācija nav noregulēta un nekas vēl nav beidzies. Turklāt aiz abām konfliktā iesaistītajām valstīm stāv lielvalstis, kurām ir savas intereses risināt problēmas,” secina S.Ludviga. Viņa pieļauj, ka karu, kurā tiks ierautas daudzas valstis, uzsāks ASV. Tās rīcībā ir liels ieroču daudzums, turklāt ir sašķobījusies Amerikas ekonomika. Šī iespēja izriet no pareģojumiem, kas paredz ne tikai ekonomisku, bet vispārēju krīzi cilvēces vēsturē.
Var neticēt, ka sāksies trešais pasaules karš, taču cits Vangas pareģojums par četru prezidentu bojāeju, iespējams, sāk piepildīties. Zinot to, pirms diviem gadiem Polijas prezidenta Leha Kačinska lidmašīnas pilots nepaklausīja pavēlei un nenosēdināja lidmašīnu ar četru valstu prezidentiem, tiesa, Latviju pārstāvēja premjers Ivars Godmanis, Tbilisi karadarbības zonā. Toreiz lidmašīna nolaidās Baku, no kurienes Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Igaunijas prezidents Tomass Ilvess, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kā arī Polijas prezidents un Latvijas premjers automašīnās brauca uz Tbilisi, lai atbalstītu Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili Krievijas izraisītās agresijas brīdī. “Iespējams, ka pareģojuma zināšana un pilota nepakļāvība viņus glāba, jo lidmašīnu varēja notriekt,” spriež S.Ludviga. Toreiz daudzi vīpsnāja par Vangas pareģojumu, taču pēc L.Kačinska bojāejas to atceras ar traģisku pieskaņu. Var atgādināt Vangas teikto, ka gadsimtu mijā Kurska pazudīs zem ūdens. Tikai pēc notikušās traģēdijas kļuva skaidrs, ka gaišreģe domājusi zemūdeni, nevis pilsētu.
Nākamais būs lielu pārmaiņu gads
Latviju sauc par Māras zemi, jo tā atrodas šīs senlatviešu dievietes aizsardzībā. Te nav lielu dabas katastrofu un asiņainu konfliktu. Tiesa, Latvijas dzimšanas dienas laiks – 1918.gada 18.novembris – ir radījis nelabvēlīgu karmu valsts un tās iedzīvotāju likteņos. “Tagad ekonomiskās krīzes apstākļos latvieši “atstrādā” karmu. Mums ir auglīga zeme, uz kuras var izaudzēt pārtiku un nākamo paaudzi. Bet šobrīd daudzi ir aizmirsuši savu zemi – barotāju. Viņi devušies prom un meklē laimi pasaulē. Pareģojums liecina, ka te palikušie izies cauri nabadzības karmai un pēc tam dzīvos labi. Taču aizbraukušie neko neiegūs, jo nauda viņiem būs, bet tāpat vajadzēs “atstrādāt,” stāsta S.Ludviga. Turklāt, aizbraucot svešumā, tiek sarautas ģimenes saites, atšķirtība, valodas barjera un nespēja svešumā kļūt par savējiem rada neapmierinātību. Tiek paredzēts, ka daudzi bēgs atpakaļ uz mājām. “Pagaidām atgriežas tie, kuriem nav labi apmaksāta darba savā profesijā. Kuri strādā saskaņā ar savām zināšanām un prasmēm, tie droši vien arī neatgriezīsies. Tomēr līdz sava mūža beigām viņi izjutīs šo karmu, saistību ar dzimteni. To apliecina gan tie, kuri pēc izsūtīšanas palika Sibīrijā, gan tie, kuri aizbēga uz rietumiem,” saka S.Ludviga.
Nākamais ir Truša jeb Kaķa gads, tāpēc “ielīdīs, kur varēs, uzleks, kur varēs, un izskrāpēs acis, kam varēs”. Latvijai tas būs lielu pārmaiņu gads. “Lai kā valdība negribēs pārmaiņas, tā būs spiesta tās veikt. Jo mazāk laika paliks līdz gada beigām, jo labāk valstsvīri sapratīs, ka 2012. gadu bez reformām uzsākt nevarēs. Ja tās neveiks, tad būs nepieciešams milzīgs grieziens budžetā,” ir pārliecināta S.Ludviga. Tas nozīmē, ka ir gaidāmas strukturālas reformas valsts un pašvaldību pārvaldē. Tiks mazināti gan izdevumi, gan štati. Tiesa, tas ir koks ar diviem galiem, jo jaunas problēmas var radīt bezdarbnieku skaita palielināšanās. “Gudri cilvēki saprot, ka valstī būtu jārīkojas pretēji līdzšinējai praksei. Proti, nodokļi būtu jāsamazina, lai veicinātu uzņēmējdarbību un radītu jaunas darbavietas. Tad vairs nebūtu tik daudz cilvēku, kuri gatavojas pamest valsti un stiprināt ekonomiku citur,” norāda S.Ludviga. Viņa nepiekrīt, ka vainojamas starptautisko aizdevēju prasības. Vainīga ir mūsu valdība, kas neieklausās aizdevējos, nedzird, ka ir jāveic strukturālas reformas. ”Protams, aizdevēji grib dabūt savu naudu atpakaļ. Jautājums tikai, kādā veidā. Viņiem šeit ir savas ģeopolitiskas intereses. Par tām ir dažādas versijas, bet viens ir skaidrs – nākamajos gados Latvija kļūs atkarīga,” atzīst S.Ludviga. Viena no versijām paredz, ka ASV šeit grib veidot savas kodolraķešu bāzes. Otra versija pieļauj iespēju, ka ārzemnieki vēlas izmantot mūsu neskarto dabu un veselīgo pārtiku. Trešā versija liecina, ka ārzemju investori gatavojas privatizēt lielos valsts uzņēmumus. “Latvija vairs nevarēs pastāvēt patstāvīgi. Jau tad, kad mainījās valsts iekārta, bija pilnībā jāmaina valsts likumdošanas, tiesu vara un pārvalde. Taču ir piepildījies Eižena Finka pareģojums – Latvijā atkal plīvos sarkanbaltsarkanais karogs, bet pie varas būs komunisti. Viņi nedarbosies latviešu tautas interesēs, bet padarīs latviešus plikus un nabagus. Tagad ir tieši tā,” secina S.Ludviga.
Svarīgi ir zināt un būt gataviem
Vanga ir pareģojusi, ka nākamajā gadā virs Eiropas izaugs atomsēnes. Izdzīvos cilvēki tajās valstīs, kurās tiek domāts par iedzīvotāju aizsardzību. S.Ludvigas dēls ar ģimeni aizbrauca uz Šveici, kur reģistrējoties viņiem iedeva joda tabletes, turklāt instruēja, kā rīkoties atombumbas sprādziena piesārņojuma gadījumā. Tur pusstundas brauciena attālumā kalnos ir izbūvēta patvertne 300 000 cilvēku, kas ir maza pilsēta pazemē. Tur ir skolas, slimnīcas, istabas ģimenēm, pārtikas rezerves un viss nepieciešamais, lai varētu ilgstoši dzīvot. “Šveicē tam ir gatavi. Bet kur mēs skriesim un bēgsim, ja atskanēs trauksmes sirēna un būs jāglābjas? Kur Alūksnē ir kaut viena patvertne? Mierinājums ir tas, ka virs Latvijas atomsēne netiek pareģota. Tomēr grūti ticēt, ka mūsu valsts paliks pilnīgi neskarta, ja kas tāds notiks Eiropā,” spriež S.Ludviga.
Viņa uzsver, ka šobrīd mūs skar ekonomiskā krīze, bet neapzināmies, ka iespējamas daudz lielākas briesmas – dabas katastrofas, karš. Šos procesus nevaram ietekmēt, bet varam sevi tiem sagatavot. Tagad notiek laikmetu maiņa no Zivs uz Ūdensvīra ēru, kas ilgst apmēram 2000 gadus. “Ūdensvīra ēru raksturo augsts intelekts. Tas nozīmē, ka daudz augstākā pakāpē būs garīgā nevis materiālā attīstība. Laikmetu maiņa nenotiek ar krasu lūzumu. Tā ir sākusies jau pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados un turpinās 40 – 50 gadus,” skaidro S.Ludviga. Vairāk par to var uzzināt interneta mājas lapā “www.urantija.lv”, kur var arī saņemt atbildes uz visiem jautājumiem. S.Ludviga uzsver, ka nepieciešams mainīt domāšanu, lai varētu dzīvot labākā sabiedrībā un labākos apstākļos. Kamēr noteicošās būs materiālās vērtības, tikmēr tas nebūs iespējams.
