“Viens ir likumdevējs un soģis, kas var glābt un pazudināt; bet kas tu tāds esi, ka tu tiesā savu tuvāko?” (Jēkaba vēstule 4:12).
“Viens ir likumdevējs un soģis, kas var glābt un pazudināt; bet kas tu tāds esi, ka tu tiesā savu tuvāko?” (Jēkaba vēstule 4:12)
Šo pantu var interpretēt šādi – tikai Dievs ir soģis, kas var glābt, bet tev (mums) nav tiesību tiesāt savu tuvāko. Ar “tuvāko” var apzīmēt līdzcilvēkus, bet šajā gadījumā “tuvākais” esi tu pats! Respektīvi – bet kas tu tāds esi, ka tiesā pats sevi?
Pašnāvības iemesli var būt dažādi, taču pats sliktākais attiecībā pret līdzcilvēkiem ir tas, ja pašnāvība tiek izdarīta ar nodomu sodīt citus cilvēkus vai atriebties kādam. Šāda pašuzupurēšanās ir nosodāma, jo cilvēks izvēlas atbrīvot sevi no šīs pasaules raizēm, uzgrūžot tās kādam citam.
Iemeslu dažādība ir neizsmeļama, bet garīgais cilvēka stāvoklis ir atkarīgs tikai no divām rakstura iezīmēm. Vai nu cilvēks izvēlas pašnāvību, jo ir vājš, vai arī stiprāks par pārējiem. Automātiski rodas priekšstats, ka indivīds, kurš izvēlas pašnāvību, ir vājš, jo nespēj “cīnīties ar dzīvi”, bet tas ir maldīgs uzskats. Atliek kaut vai uzkāpt uz piecstāvu mājas jumta un palūkoties lejā. Ir vajadzīgs milzīgs spēks, lai spertu soli nebūtībā…
Ja cilvēks ir viens, viņa pašnāvība ir tīri personiska lieta un tiešā veidā neskar nevienu citu, bet reti kurš cilvēks ir viens. Jebkurš cilvēks ir sociāla būtne, kuram ir radi, paziņas, un viņa pašnāvība kaut vai netieši skar kādu citu. Dažkārt cilvēks beidz savu dzīvi ar vēlmi, lai viņu sāk izprast, pažēlo. Taču kāda jēga no citu sapratnes pēc nāves?
Mums nav tiesību nosodīt pašnāvniekus un cilvēkus, kuri ir mēģinājuši to paveikt, ja mēs neesam iepazinuši situāciju pilnībā, uzzinājuši iemeslus, kāpēc cilvēks vēlas to darīt (ir izdarījis to). Taču viens ir skaidrs – atbalsts pašnāvībai nav pieļaujams! Mēs esam atbildīgi par saviem līdzcilvēkiem, un mums ir jāpārliecina apkārtējie par to, ka ir vērts dzīvot! Ir vērts izbaudīt dzīvi un ik sāpēs smelties spēku, nevis sagrūt. Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties! Mācīties izturēt!
Uzsmaidiet noskumušam pretimnācējam, un jūs varbūt būsiet izglābuši kāda dzīvību… Tik vienkārši – pat neapzinoties!
