Dod spēku, Kristu!
Dod spēku, Kristu!
Dod spēku, Kristu, turēties pie
Tava vīna koka,
Lai mūs sargā Tava svētā roka,
Lai mēs, tie zari, būtu augļiem
pilni,
Ko tu ar lūgšanām vēl papildini.
Dod, Kristu, dzert no sava kausa,
Lai mūsu mute nebūtu vairs sausa,
Kaut daļu dod no savas Mīlestības,
Lai nebūtu tie mēs, kas vīla.
Dod spēku, Kristu, atsegt savu
sirdi,
Lai tajā ielīst dzīvinoši vārdi,
Lai, Tevi satiekot, es ieraudzītu
sevi
Un to, cik manī ir no Tevis.
* * *
Es redzēju, kā dienas izkūst
kupenās
un ziedos pārvērtās,
kas tavās plaukstās iegūlās.
Dienas smejas tavās lūpās
Un acis ieskatās, kur balti mākoņi
kā buru kuģi skrien un domas sien
pie vakardienas, kad tu kā balta
dūja manam plecam pieskāries
un mīlā pārvērties.
