Es ticu. Es ticu vēl saulei, ka tā sildīs – gaismu dodot smaidīs. Es ticu vēl zvaigznēm, ka tās spīdēs un tumsā iet līdzēs. Es ticu vēl zemei, ka tā ziedēs un brūces dziedēs.
Es ticu
Es ticu vēl saulei,
ka tā sildīs –
gaismu dodot smaidīs.
Es ticu vēl zvaigznēm,
ka tās spīdēs
un tumsā iet līdzēs.
Es ticu vēl zemei,
ka tā ziedēs
un brūces dziedēs.
Es ticu vēl dzīvei,
ka tā plauks un stīdzēs –
ne lejup slīdēs.
Sargeņģelim
Nepamet mani tumsā,
mans Sargeņģeli.
Iededz gaismu man logā
kā dzīves ceļrādi!
Nolaidies lejup kā sargs,
spārniem zaigojot.
Noglāsti mani ar tiem,
no rītiem modinot.
***
Cel mani pāri
pelēcībai,
Dzīves skumjo mirkļu
niecībai!
Dod gribasspēku
pieticībai
Un savām spējām –
rīcībai!
Ļauj vēlmēm saskanēt
ar iespējām.
Liec vairoties
un sazelt tām!
Ved mani pāri
nedienām.
Vēli uzvarēt
dienām labajām!
