Klusajā ciešanu laikā.
Klusajā ciešanu laikā
Ir klusais laiks, kad Jēzu krustā sitīs,
Pirms tam vēl nodos, vainagu no
ērkšķiem galvā liks.
* * *
Ak, Pestītāj, jel piedod mūsu
grēkus
Un dod vēl spārnus celties
virspusē,
Lai līdz ar tevi Lielo dienu svinētu
Un saulei pretī skatus raidītu.
Ak, Pestītāj, jel piedod mūsu
grēkus
Un ļauj mums klusi, klusi lūgt –
Dod, Tēvs, mums pašiem
piedošanas garu
Un līdzi Mīlestību, kura otru ceļ.
***
Dod spēku, Kristu
Dod spēku, Kristu, turēties pie Tava
vīna koka,
Lai mūs sargā Tava svētā roka,
Lai mēs tie zari būtu, augļiem pilni,
Ko tu ar lūgšanām vēl papildini.
Dod, Kristu, dzert no sava kausa,
Lai mūsu mute nebūtu vairs sausa,
Kaut daļu dod no savas Mīlestības,
Lai nebūtu tie mēs, kas vīla.
Dod spēku, Kristu, atsegt savu sirdi,
Lai tajā ielīst dzīvinoši vārdi,
Lai, Tevi satiekot, es ieraudzītu sevi
Un to, cik manī ir no Tevis.
***
Es gaidu
Es gaidu no tevis zvanu
kā tālu atbalsi no rīta
ar rasas lāsi plaukstā.
Es gaidu no tevis zvanu
kā pērkona vasaru jūlija tveicē.
Es gaidu no tevis zvanu
kā lazdas skaru, ko plaucēja
marts, kad nepazinu tevi.
