Kolimā. Naktī trūkstos no miega…
Kolimā
Naktī trūkstos no miega
Un šauteni sataustīt gribu,
Liekas, glūniķis piezadzies,
Uzrāda mūsu stigu.
Mirklis… zinu, kur esmu –
Spiež muguru laža cieta,
Bet, kur likteņa draugs?
Blakus man tukša vieta.
Vakar nogruvums šahtā
Apraka vīru no rumāņu zemes.
Ko gan pats zinu, vai glāstīs
Mani vēl Latvijas debess?
Pūlos aizmigt, bet velti,
Barakas smārdā trūkst gaisa.
Žņaudz vēl gurums, kad atskan
Sauciens: “Padjom!
Padimaisa!”
***
Ziemā
Šaujam, gūlušies sniegā,
Mūsu lodes lai dzied,
Dievs pats, palīgā nākdams,
Dzīvu uguni svied!
Zēniem, kas blakus man saļimst,
Ieejot mūžīgā ziemā,
Nebūs jāredz ar sāpēm,
Kas viņu sētās ienāks.
Edgars Kubulnieks
