Sargeņģelis. Uz ceļa man piestāja cilvēks un nocēla nastu no sirds…
Sargeņģelis
Uz ceļa man piestāja cilvēks
Un nocēla nastu no sirds,
Kas gulēja tur no rudens, kā likts.
Palika viegli un balti
Sniegi klāja ielas un sejas.
Bet cilvēks man blakus baltāks par visiem,
jo bija mans sargeņģelis – no
Dieva sūtīts.
* * *
Sijā auzas, tautu meita,
Sijā, sijā, izsijā no vietas,
Dod manam kumeļam.
Dod visas lietas, kas vērtas
Un nav svērtas.
Sijā, sijā, izsijā no vietas,
tagad raudi – pazuduši visi graudi,
izsijāti…
Ieva Pētersone
