Starp mani un dienu.
Starp mani un dienu
Starp mani un dienu ir jautājums-
nepiepildīts, neizsāpēts un neizzināts.
Ceļš bez ceļa ar melnu svītru
Un sniega pārslām nobirdināts.
Dubļi pielīp pie zolēm un dvēseles,
salīp un samirkst kā lupata.
Diena ir tālu, bez punkta,
tukša, ar jautājumu galā –
tik lielu kā sniega pika.
Starp mani stāv un nesaka ne vārda…
***
Sveces mūžs
Svece izdeg ar liesmiņu klusu,
Skaitot mirkļus, ko mūžība dod.
Aiziet cilvēks pa mūžības taku.
Svece atstāj asaru baltu.
Svece izdeg ar dzīvīgu liesmu,
Kurā tu sildies pie atmiņu akas,
Izdeg tā kopā ar zudušo mirkli.
Tu vēl turies pie nākotnes irkļa.
Ieva Pētersone
