Dienas monologs. Es esmu viena kā kamielis tuksnesī, saka diena. Un aizliek mākoņu vaigus priekšā, lai nebūtu jāskatās māju sienā, cilvēku sejās kā kurmju ejās, ar acu skatu tukšu un platu.
Dienas monologs
Es esmu viena kā kamielis
tuksnesī,
saka diena. Un aizliek mākoņu
vaigus priekšā, lai
nebūtu jāskatās māju sienā,
cilvēku sejās
kā kurmju ejās, ar acu skatu tukšu
un platu.
Kas sajauc dienu ar nakti, kad
tumši top kakti.
Es esmu diena, kaut arī viena,
bet mākoņu acīs nav domu
nīgruma,
tur kamieļu gausais tuksneša
klusums.
Aizspied ausis un skaties kā lēnām
aust diena.
