Vai tas nav brīnums?
Kad divas avīzes sadraudzējas kā viena,
Kad aizvadīta pulksteņu
regulēšanas diena,
Kad valdību gredzenā sakalis Kariņš,
Un pūpoliem greznojas kārklu zariņš,
Tie, kas grib redzēt, kā brīnumi rodas,
Uz Alūksnes kultūras centru
dodas.
Vai tas nav brīnums, ja parastu sievieti
Deja uz skatuves pārvērš par dievieti?
Tās pašas rokas, tās pašas kājas,
Bet kāda elegance un stāja!
Dejā pazūd prastums un
grīnums
Jau 15 gadus. Vai tas nav
brīnums?
Pilsētas svētkiem piederīgas un iemīļotas
Šīs seniores ir Marienburgas
tikšanās rotas.
Tad aplaudēsim ilgi visi kā viens,
Kad uzstājas dzirkstošais “Sidraba pavediens”
Un pateiksim paldies, ka Slišāne Nellija prot
Šīs dejotājas uz brīnumiem iedvesmot.
Lieldienas tuvojas
Ar pūpoliem greznojas kārklu zariņš,
Par Brexitu strīdas zvirbuļu bariņš,
Bet pirmās māllēpes uzziedēja
Un nenobijās no ziemeļu vēja.
Pēdējās sniegpārslas aizlido
klusi,
Bērniņi gaida zaķi vai trusi –
Atmodas simbolos krāsas viz
košas,
Lieldienas tuvojas uzvarošas.
Varbūt tikai jāatceras ir mums,
Kur slēpjas tas Lieldienu noslēpums,
Kas svētkos ar katru baznīcas zvanu
Mums vēsta par dvēseles
atdzimšanu.
Luijs Prūsis
