Flokši. Vēlīns briedums, laimīgs vecums, Otrā mīlestība ilgi zied. Košās krāsās tērpjas dzīve, Tie, kas sevi neliedz rudenim!
Flokši
Vēlīns briedums, laimīgs vecums,
Otrā mīlestība ilgi zied.
Košās krāsās tērpjas dzīve,
Tie, kas sevi neliedz rudenim!
Asteres
Atvasarā sauli glabā,
Vāc no vasaras, kas līdzi nāk,
Bet jau sevī uzsūc rudens elpu,
Kādu biti gaida ciemos vēl.
Astere kā sieva pilna trauksmes,
Tālām skaņām pildīts mūžs.
Iet no atvasaras lēnām rudenī,
Bet aizvien tā rīta sauli sveic.
Labrīt!
Labrīt, septembri! Tu atkal klāt!
Un tavās acīs zilas asteres zied.
Es, no saules vasaras nākusi
Un saules puķei galdu klājusi,
Nu nāku tev pretī visā godībā!
Viņš
Viņš viņu sauca, viņa nedzirdēja.
Viņa sēdēja dīķmalā un skaitīja
mākoņu aitas.
Viņa sauca viņu, viņš vairs
nedzirdēja.
Viņš sēdēja kādai pie kājām
Un skaitīja laimes mirkļus.
Šorīt lija. Zvanīja tālrunis.
Es ēdu brokastis un nepacēlu klausuli.
Neviens vairs nezvanīja.
Sāka spīdēt saule, un manī apstājās laiks.
