Pēc raidījuma “Glābiet bērnus” motīviem.
Pēc raidījuma “Glābiet bērnus” motīviem
Kad nevainīgam bērniņam
Bij” jāaust ziedu rītam,
Bet māmiņa to atstāja,
Jo par šķērsli viņai kļuva.
Melnā tumsā atstāta,
Dvēselīte gauži raud.
Vai tev nav(a) manis žēl?
Māmiņ, atgriezies tu vēl!
Tik mātes cietā akmens sirds
Bezcerībā ieaugusi,
Bez svētām jūtām palikusi Nedzirdēja bērna raudas.
Ak, māmiņas, ak, māmiņas!
Atkausējiet aukstās sirdis,
Lai ienāk gaisma, ticība,
Kā saulesstariņš mīlestība.
Tā spēj celties pāri kalniem,
Pāri dzīves nedienām,
Mācēs mīlēt, degt un kvēlot,
Sāpēs, slāpēs neizkvēlot.
Katram tumšam mākonītim
Pieaug zelta maliņa.
Arī tumšai bezcerībai,
Uzaust gaisma, cerība.
Ticiet māmiņas, ka jūsu mazā atvasīte – sīkais, trauslais ziediņš – nejutīs laimi un nespēs dāvāt otram, ja vispirms to nebūs saņēmis no tevis, māmulīt!
Ilga Lakstīgala
Acis
Caur tavām acīm iemācījos mīlēt
Un skūpstīt rasu ceļmalā.
Es iemācījos mīlēt mirkli
Un priecāties par ziediem
birušiem.
Caur tavām acīm varavīksne uzzied
Un sudrabrasa iekrīt biķerī.
Tā saldā vīnā pārvēršas uz mirkli,
Lai mīlestība vēlreiz spētu
uzziedēt.
Ziedonis
Es peldēju saulainā mākonī,
lai tiktos ar tevi ziedonī,
tu sapinies negaisa vārdos
un pazudi pērkona dārdos.
Es steidzos pie tevis lietū,
uz pirkstgaliem pļavā līdu,
kur saplūda tavi sapņi,
ko uzcēla miega vaļņi.
Es noplūcu mežmalā nakts sveci
un uzpūtu uguni lēni,
tad noliku pagalvī tavā,
lai paliek rītausmas skatā.
Es vienmēr peldēšu mākonī,
kamēr vien būsim ziedonī,
kad takās jau sniegpārslas kritīs,
vienalga es palikšu mākonī.
Vienmēr es palikšu gaisā
un lūkošos tavā vaigā,
vai sapīsies negaisa vārdos,
vai zudīsi puteņu vālos.
Ieva Pētersone
