Nāc, Svētais Gars, Jo tu esi saulesstars. Nāc mūsu sirdīs Kā plaukstošs pavasars!
* * *
Nāc, Svētais Gars,
Jo tu esi saulesstars.
Nāc mūsu sirdīs
Kā plaukstošs pavasars!
Nāc, mīlestības stars, Mūžīgai gaismai.
Kur no dievišķās skaidrības
Uzplaukst debesu zieds.
Aiz apvāršņa tālumā liekas,
Ka zeme un debesis tiekas.
Kur mūžības gars
Tās skūpsta un skauj.
Nāc, gars kā aizstāvis,
Dod spēku tiem,
Kurus pasaule bezcerībā
Ir atstājusi.
Noslauki asaras visiem,
Kam acīs kā rasas pērlītes mirdz
Un ilgās pēc taisnības
Smeldz sirds!
Nāc, Svētais Gars,
Jo tu esi kā saulesstars,
Plaukstošs pavasars,
Mīlestības stars,
Mūžības gars,
Nāc, Svētais Gars!
Ilga Lakstīgala
***
Pavasari
Pavasari! Tu atkausē smaidus,
Dod ticību pēc garās ziemas.
Tu sasildi sirdis,
Dod cerību pēc baltā miega,
Baltās sapņa un melnbaltā sniega.
Dod spēku sasniegt nesasniedzamo,
Atvēli mazliet laika izdarīt nokavēto.
Man ticību dod tava elpa,
Kurā es dzirdu strazda balsi.
Man cerību dod tava telpa,
Kur pumpuri ar vēju dejo valsi.
Drosme uzdrīkstēsies no upes,
Kas kausēdama ledu nes.
Spēks man no zemes,
Kura salkanu māllēpju smaržu dveš.
Viss tikai tā pa īstam sākas.
Es vēlos noturēt mirkli un paglabāt to.
Žēl – nenotiek tā, kā pasakās,
Ka nevar izraut reiz iestādīto.
Tomēr katra diena kā pārsteigums mazs.
Es nevaru paturēt mirkli saujā,
Bet varu saglabāt to sirdī,
Kas pēc pavasara tā vien taujā.
Līva Langrāte
***
Klāt pavasars
Klāt pavasaris vēja pilniem matiem,
un putni dziedāt sāk un strauti čalot.
Kas ziemas salā netraucēti snaudis,
nu tagad vērties vaļā sāk un skanēt.
Un neprātīgā līksmē uzkāpj baznīctornī,
un tikpat līksmi atkal ielās krīt,
bet pūpoli, kas ziemā sapņos nāca,
pa visiem ceļiem tagad mājās brien.
Tie ziedēs vēl pēc Lielās dienas
un sagaidīs, kas ievas zaros nirs.
Un pielīs sirds ar svētsvinīgu sauli,
kaut pašam matos ievu baltums mirdz.
Madara Bērza
