Joks. Ak tavu joku, ak tavu brīnumu, Alūksnē mēness uz ielas nokrita. Ak tavu joku, ak tavu brīnumu, No lielā trokšņa ezers pārplīsa.
Joks
Ak tavu joku, ak tavu brīnumu,
Alūksnē mēness uz ielas nokrita.
Ak tavu joku, ak tavu brīnumu,
No lielā trokšņa ezers pārplīsa.
Zivis pusmetru gaisā uzlēca,
Un kaķi tās mājās pārnesa.
Gailis baznīcas tornī vēl augstāk pakāpās
Un debesīs caurumu izurbināja.
Ak tavu joku, ak tavu brīnumu,
Piebira iela pilna ar zeltu.
Visi nu skrēja, visi nu lasīja,
Pat zvirbulis graudus no smiltīm kasīja.
Ak tavu joku, ak tavu brīnumu,
No lielā spožuma ābeles ziedēja,
Saule pacēla mēnesi debesīs
Un sajauca dienu ar nakti.
Ak tavu joku, ak tavu brīnumu,
Nekas vairs nav savā vietā.
Ej, celies un attaisi logu vaļā,
Lai brīnums no āra nāk mājā!
