Veltījums 1949.gadā izsūtītajiem.
Veltījums 1949.gadā izsūtītajiem.
* * *
Kā svētceļnieki klejo domas,
pat naktī mieru nedod tās
un ilgi kavējas pie mājas,
kur bērnu dienas palikās.
Vējš skriedams atminēt liek rītus,
kad pļavu rasā bridu es,
un jaunību kā senāk pretī
caur ziedu atspulgiem man nes.
Kā svētceļnieki domas klejo,
vai kādreiz mieru dos tās man
un norimsies, kur dzimtās mājās
vēl mātes šūpļadziesma skan?
