Es sīciņš, maziņš sēklas graudiņš..
* * *
Es sīciņš, maziņš sēklas graudiņš
Pēc tavām rokām, sējēj,
sniedzos.
Man gribas izaugt, zaļot, plaukt,
Lai pretim saulei tiektos.
Pieņem mani tādu kāds esmu –
Es sīciņš, maziņš sēklas graudiņš.
Sēj mani zemē sastrādātā,
Lai par kuplu vārpu kļūtu.
Es esmu tāds, kāds esmu,
Maziņš, sīciņš sēklas graudiņš.
Tici man, par vārpu kļūšu,
Tavu galdu izrotāšu.
Bet ja cepsi maizes klaipā,
Uz tava galda vienmēr būšu,
Un kā smaržīgs kukulītis
Tevi mājās sagaidīšu.
Jēzus rokas
Jēzu, jūtu tavas rokas,
Man pie vaiga pieskaras,
It kā mierinot un sakot:
– Nāc man līdzi – atpūsties.
Tavās rokās mieru jūtu,
Tavās rokās viss mans mūžs
Saules vītos gredzenos
Arī tad, kad vēji pūš.
Klusi dvēsele dzied dziesmu,
Atbalss paliek – neizdziest.
Nevar nodzēst dzīvo liesmu,
Nespēj atņemt ticību.
Dievs, dod gara spēku
Pa kāpnēm augšup kāpt,
Ar lūgsnu sirdī svētu
pēc gaismas alkt un slāpt.
