Ziemas tuvums. Jau nobirušas raibās lapas un pļavas nesmaržo pēc medus, bet rītos sievas ilgāk stāv pie akas, kur spaiņa malu pirmais ledus klāj.
Ziemas tuvums
Jau nobirušas raibās lapas
un pļavas nesmaržo pēc medus,
bet rītos sievas ilgāk stāv pie akas,
kur spaiņa malu pirmais ledus klāj.
Bet kokos zelta vietā sarma mirdz,
un visi meži pamazām iet dusēt,
jo rudens atvadas māj klusi,
un viņa vietā ziemas elpu jūt.
Tā aiziet viss, kas pagājībai pieder,
un paliek šodiena ar netveramu mirkli.
Tik logam pieplok kāda vēla lapa,
bet līdzās pirmā sniega pārsla krīt.
