Piektdien, 14. jūnijā, Alūksnē pie Mātes tēla, notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākums.
Klātesošie pieminēja visus tos cilvēkus, kuri tika izsūtīti no savām mājām uz Sibīriju, tos, kuri tika nepamatoti apvainoti un ilgus gadus pazemoti, un tos, kuriem nebija lemts atgriezties savā dzimtenē. Klātesošie vienojās kopīgā lūgšanā par sevi, savu tautu un par Latviju, bet ar klusuma brīdi godināja visus tos cilvēkus, kuriem nebija lemts pārnākt mājās.
“Šodien ir skumja diena, jo pieminam notikumus, kas Latvijā notika pirms 78 gadiem. 1941. gada 14. jūnijā deportēja vairāk nekā 15 400 cilvēkus, kurus vienkārši izrāva no savām mājām, ierastās vides un veda projām no saviem tuviniekiem, no dzimtenes. Daudzi cilvēki šo garo sāpju ceļu nepārcieta un nekad vairs neatgriezās mājās, tādēļ mēs šodien noliecam galvu to iedzīvotāju priekšā, kuriem nebija lemts pārdzīvot šīs represijas. Lai ziedi un degošās sveces ir kā piemiņas sveiciens tiem, kas palika svešumā!” uzrunājot piemiņas pasākuma dalībniekus, teica Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins.
Alūksnes un Apes novadu politiski represēto kluba “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika pateicās mātēm, kuras tolaik sargāja savus bērnus, lai tie sveiki un veseli vēlāk varētu atgriezties mājās. “Paldies tām mātēm, kas tolaik rūpējās par saviem bērniem! Daudzām tas izdevās, bet daudzām arī nē. Mēs tikko visi kopā lūdzām – Dievs, svētī Latviju, bet man gribētos arī lūgt – Dievs, sargā mūsu tēvu zemi! Un sargā mūsu brīvību, ko esam atguvuši! Daudz upuru prasīja šī brīvības atgūšana, bet tomēr brīvība mums ir. Mūsu katra pienākums ir sargāt to un rūpēties, lai mūsu Tēvzeme būtu tikpat skaista un ziedoša, kāda tā ir pašlaik. Sirsnīgs paldies visiem, kas šodien atnāca un pieminēja tos, kas nepārnāca mājās no izsūtījuma!” teica Dz. Mazika.
Klātesošos uzrunāja arī NBS Kājnieku skolas kapelāns virsleitnants Rinalds Broks. “Kas ir Latvija? Atbilžu uz šo jautājumu var būt daudz. Bet pirmā no tām – tas ir cilvēks. Tā ir ģimene, tā ir valoda, tā ir zeme, tā ir mūsu kultūra, himna, karogs… Ko nozīmē – piederēt Latvijai? Šajā dienā pirms vairākiem gadu desmitiem daudzi tūkstoši cilvēku tika izrauti no Latvijas, daudziem tūkstošiem tika atņemtas mājas. Taču mājas un Latvija palika ikviena sirdī, lai reiz atkal atgrieztos. Mēs lūdzam par represētajiem, kuri izcīnīja šo cīņu ārpus Latvijas un atgriezās savās mājās. Lai Dievs svētī Latviju, lai Dievs svētī mūs katru!” teica R. Broks.
Klātesošie cieņā nolika ziedus pie Mātes tēla un piemiņai aizdedza sveces. Pēc piemiņas brīža visi ar autobusu devās uz Alūksnes Lielajiem kapiem, kur atceres dienas pasākums turpinājās ar piemiņas mirkli pie pieminekļa “Tiem, kuri neatgriezās”.
Vēlāk represētie un citi interesenti ar autobusu vēl devās uz atceres pasākumiem Litenē.
