Kopā ar Alūksnes domes priekšsēdētāja vietnieku Aivaru Fominu, Izglītības pārvaldes vadītāju Guntu Kupču un deputāti Elitu Laivu apmeklējām visas novada izglītības iestādes: skolas, bērnudārzus, profesionālās ievirzes skolas, interešu izglītības iestādes. Tagad apkoposim visus datus par izglītības iestādēm, formulēsim komisijas viedokli un ar šiem datiem iepazīstināsim novada domes deputātus, lai viņi izsaka savus viedokļus. Galvenais ir saprast un izvērtēt, ko no pārmaiņām mēs iegūsim – labāku izglītību bērniem, modernāku mācību aprīkojumu, citu?
Ir jāraugās ar skatu nākotnē
Diemžēl šobrīd joprojām nav skaidrības no valsts puses, kāds un kad būs jaunais pedagogu atalgojuma modelis. Mēs negribam par skolām pieņemt lēmumu tikai lēmuma pēc, tādēļ gaidīsim, kamēr valstī izlems – vadoties pēc tā varēsim saprast, cik finansējuma pedagogu atalgojumam mums dos valsts un cik būs jāpiemaksā pašvaldībai, kā turpmāk strādāt. Šobrīd katra pašvaldība veic sava veida aprēķinus par jauno algu modeli. Piemēram, ja novadā gribēsim izglītības sistēmā saglabāt visu, kā līdz šim, mācību gadam pietrūks 550 000 eiro, kas būs jāpiemaksā pašvaldībai. Jebkurā gadījumā pārmaiņas novada izglītības sistēmā būs – tā, kā bija līdz šim, turpmāk nevarēs būt. Ir jāraugās ar skatu nākotnē – ja pašvaldība kādā izglītības iestādē iegulda finansējumu, tad jāanalizē, kas ar šo skolu notiks.
Mans personīgais viedoklis un vērtējums par visām mūsu novada izglītības iestādēm 5 ballu sistēmā ir: bērnudārziem 4+, skolām 3+, jo 5 nevienam nevar likt, sacels degunus gaisā. Ir skolas, kurās ir nākotnes redzējums, tiek meklēti dažādi risinājumi – cepuri nost šo skolu priekšā! Bet ir arī skolas, kas man nepatika, jo tur bija attieksme: kā deputāti nolems, tā būs. Bija skolas, kurās vispirms jautāja, kas pārmaiņu rezultātā notiks ar skolotājiem, bet bija arī skolas, kurās jautāja, kā radīsim iespēju iegūt bērniem labāku izglītību. To, ka starp novada pagastiem ir atšķirības, es zināju, bet to, ka arī starp mūsu skolām ir tik lielas atšķirības, nebiju gaidījis. Savukārt bērnudārzi man patika.
Būs izšķiršanās, kā ieguldām naudu
Šobrīd nav arī vēl skaidrības par to, kāds būs reģionu centriem paredzēto Eiropas līdzekļu sadalījuma modelis ģimnāzijām un vidusskolām. Sākumā ģimnāzijām solīja 5000 eiro uz skolēnu, tagad vairs tikai 4200. Vidusskolām bija paredzēti 2000 eiro uz bērnu – ja tā paliks, tad ir ļoti būtiski, cik liela ir Alūksnes novada vidusskola. Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija paliks kā neatkarīga iestāde – tur nav citu variantu, bet par Alūksnes pilsētas sākumskolu un Alūksnes novada vidusskolu domas dalās. Ja šīs trīs pilsētas skolas arī turpmāk paliks kā trīs neatkarīgas iestādes, mēs šīm skolām no Eiropas saņemsim apmēram par 700 000 eiro mazāk nekā gadījumā, ja sākumskolu un vidusskolu apvienotu. Apvienošanas gadījumā mēs saņemtu 2,6 miljonus, ja ne – tikai 1,9 miljonus eiro. Šajā gadījumā būs izšķiršanās, kā ieguldām naudu: divu trīs gadu projektos, piemēram, nopērkot datorus, kas ar laiku nolietosies, vai lielākos projektos un arī nākamajām paaudzēm, sabiedrības interesēm. Šī nauda varētu būt arī viens no avotiem sporta zāles celtniecībai pie sākumskolas. Par to varētu sarūpēt sporta zāles aprīkojumu, bet pašu ēku uzceltu pašvaldība, ņemot aizņēmumu. Bet viss jāizlemj pašiem – šobrīd tikai stāstu savas pārdomas un nesaku, ka tā notiks.
Bet nebūs tā, ka kādā pagastā paliks tukšums, arī lēmums par Mārkalnes pamatskolu var tikt pārskatīts, jo – likvidējot skolu, ēka paliek, tā tāpat pašvaldībai ir jāuztur, jādomā par skolēnu pārvadāšanu. Kad novada izglītības stratēģijas jaunais modelis būs gatavs, to nodosim arī sabiedriskajai apspriešanai. Pirms tam gribam atsevišķi tikties arī ar skolu direktoriem, jo turpmākajā modelī tieši skolas direktoram būs noteicošā loma – direktora izšķiršanās būs, kā ar esošajiem resursiem un finansējumu strādāt. ◆
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja Artura Dukuļa viedokli pierakstījusi
Līga Vīksna
