Sievietes ir emocionālākas. Elita Laiva. Dzimšanas gads: 1965.
Sievietes ir emocionālākas
– Elita Laiva
– Dzimšanas gads: 1965.
– Izglītība: vidējā, studē Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā biroja darba organizāciju.
– Iepriekšējais ieņemamais amats: Zeltiņu pagasta padomes sekretāre, pagasta padomes dzimtsarakstu nodaļas pārzine, deputāte.
1. Tam, vai vīrietis vai sieviete pārņem vadību, es pievēršu mazu uzmanību. Priecājos, ka sievietes nebaidās un ir drosmīgas. Vīriešiem ir tuvāks bizness un savi darbi, viņi nevēlas atteikties no iesāktā. Potenciālie kandidāti – vīrieši, kas varēja būt vadošā amatā, nepiekrita. Pašvaldībā nelabprāt vēlas strādāt, jo tā nav salda maize.
2.Vienmēr esmu uzskatījusi, ka pie vadības stūres ir jābūt vīrietim, pašvaldībā – vēl jo vairāk. Taču sievietes nav sliktākas vadītājas par vīriešiem. To pierāda mūsu Valsts prezidente. Kāpēc gan sieviete nevarētu vadīt pašvaldību? Rajonā ir sievietes, kas pašvaldību vada daudzus gadus. Sievietēm ir grūtāk tādēļ, ka viņas ir emocionālākas un biežāk izsprāgst asaras, reizēm varbūt rīcība nav tik pārdomāta kā vīriešiem. Viņi var pateikt stingrāku vārdu.
3. Mani dēli Ivars un Rolands ir izauguši. Viņi bija pirmie, kas mani ģimenē atbalstīja un teica, lai es nebaidos. Ģimenē vienmēr gūšu atbalstu. Nedēļas vidū viņi nav mājās, tāpēc varu droši strādāt līdz vēlam vakaram. Ceru, ka ģimene necietīs darba dēļ. Ģimenē visi esam sabiedriski cilvēki, es un vīrs Ilgvars dejojam, bērni interesējas par sportu. Ja mēs būtu mājās sēdētāji, varbūt būtu citādāk. Ja vajadzētu izvēlēties un bērni būtu mazāki, tad izvēle būtu par labu viņiem.
Vēlas paturēt visu
– Iveta Priede.
– Dzimšanas gads: 1966.
– Izglītība: Latvijas Valsts universitāte, prečzine, šobrīd studē Baltijas Krievu institūtā jurisprudenci.
– Iepriekšējais ieņemamais amats: Mālupes pagasta padomes pagasttiesas priekšsēdētāja.
1. Tā nav nejaušība. Sievietes tiecas pierādīt sevi un to, ka viņas nav sliktākas vadītājas par vīriešiem.
2. Sievietes un vīrieši ir vienlīdz labi vadītāji. Vārds “sieviete” nav noteicošais. Ir prasības, kas vienlīdz jāievēro vadītājiem – vīriešiem un vadītājām – sievietēm. Daudz ko nosaka cilvēka individuālās rakstura īpašības.
3. Domāju, ka visu var līdzsvarot. Ja bērni ir izauguši, tad ir vieglāk. Viņiem ir jāsaprot, ka mammai ir jāstrādā. Ceru, ka ģimene mani atbalstīs. Es vēlētos paturēt abus – gan ģimeni, gan karjeru. Ja būtu tikai ģimene, tas ar laiku nogurdinātu.
Redz to, ko neredz vīrietis
– Valda Zeltiņa
– Dzimšanas gads: 1962.
– Izglītība: vidējā speciālā, šobrīd Rēzeknes Augstskolā studē ekonomiku.
– Iepriekšējais ieņemamais amats: nav.
1. Grūti spriest. Par likumsakarību un nejaušību to nevar nosaukt. Varbūt tagad ir tāds laiks, kad sievietes vēlas sevi pierādīt un piedalīties visu jautājumu risināšanā. Viņām ir lielāka uzņēmība. Vīrieši iegrimuši savos darbos.
2. Par to var diskutēt un viennozīmīgi nevar atbildēt. Gan vīrietis, gan sieviete var būt labs vadītājs, tas ir individuāli. Ir problēmas, ko sieviete prot saskatīt, vīrietis neredz. Sievietes vairāk uzmanības pievērš sociālām problēmām, kas skar vecāka gadagājuma cilvēkus un bērnus, ģimenes.
3. Domāju, ka to var apvienot. Ģimene atbalstīja manu izvēli. Mani bērni ir izauguši, tāpēc tagad ar lielāku atdevi varu pievērsties darbam. Ja viņi būtu mazi, varētu rasties problēmas. Ja pienāktu brīdis, kad vajadzētu izvēlēties, droši vien priekšroku dotu ģimenei.
Strādās tā, lai ģimenei nebūtu parādniece
– Arita Prižavoite.
– Dzimšanas gads: 1962.
– Amats: Ilzenes pagasta padomes priekšsēdētāja.
– Izglītība: augstākā (absolvējusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju 1985.gadā un ieguvusi agronomes specialitāti).
– Darbavietas un amati: SIA “Lienama-Alūksne” agronome, Ilzenes pagasta padomes deputāte.
1. Noteikti likumsakarība. Vīrieši ir praktiskāki un ir domājuši par savu nākotni ilglaicīgāk, ir izvēlējušies strādāt privātajā biznesā.
2. Domāju, vadītājs/direktors labāks ir vīrietis, jo viņš pēc dabas ir racionālāks, praktiskāks un nav tik emocionāls. Savukārt sievietes priekšrocības ir intuīcija un uzņēmība.
3. Es vēlos iespēju robežās laiku sadalīt līdzīgi gan ģimenei, gan darbam. Mans mērķis ir panākt, lai katrs pagasta padomes darbinieks savā jomā, darbā ir patstāvīgs, drošs un spēj pats risināt problēmas. Lai darbinieki ar kvalifikāciju un cilvēciskajām īpašībām ir atpazīstami un pieprasīti rajonā. Strādāsim kā laba komanda, tad katrs savai ģimenei nebūsim parādnieki!
Savu priekšsēdētāju neaizmirst
– Ārija Ceļmillere.
– Dzimšanas gads: 1952.
– Amats: Virešu pagasta padomes priekšsēdētāja.
– Izglītība: augstākā (absolvējusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju 1975.gadā mežsaimniecības specialitātē).
– Darba vietas un amati: Alūksnes virsmežniecība – mežsardze, Virešu pagasta uzņēmējdarbības atbalsta centrs – vadītāja, Virešu pagasta padome – deputāte.
1. Es pieņemu, tā ir nejaušība, ka tagad piecās rajona pašvaldībās, kur līdz šim priekšsēdētāji bija vīrieši, šos pienākumus pilda sievietes.
2. Manuprāt, dzimumam vadošā amatā nav nekādas nozīmes, jo galvenais ir tas, kāds šis vadītājs ir kā cilvēks. Es kā padomes priekšsēdētāja jūtos labi. Darba ir daudz. Pašlaik nepretendēju uz “gudrībām”, daru to, kas ir jādara. Nepieciešams pašai rūpīgāk iepazīties ar valsts likumdošanu. Jāatzīst, ka iedzīvotāji mani neaizmirst, jo diendienā pašvaldībā kāds iegriežas. Viņi laikam ir noilgojušies pēc pagasta vadītāja.
3. Karjeras iespējas neesmu izbaudījusi. To, ka esmu ievēlēta par pagasta padomes priekšsēdētāju, neuztveru kā karjeru. Neesmu domājusi arī par to, lai pēc šā amata ieņemšanas tiektos pēc kaut kā augstāka.Iepriekšējam darbam Valsts Meža dienestā bija nenormēts darba laiks, tādēļ strikti to ievērot es neesmu varējusi nekad – it īpaši vasarā, uguns bīstamajā periodā. Turklāt mani bērni ir vecāki par 20 gadiem, tādēļ manu ģimenes dzīvi atrašanās vadošā amatā noteikti vairs nevar ietekmēt.
