Astrīda Bētere, Mālupes pagasta pārvaldes kultūras darba organizatore
Ar aizliegumu jau
neko nepanāks
Ko tādu es dzirdu pirmo reizi! Viss, protams, ir atkarīgs no pasākuma tematikas. Notikumi ir attiecīgai auditorijai, un dažos no tiem ir šie ierobežojumi, taču atsevišķu kustību, kura plānotu, kur nevar iet ar bērniem, nemaz nevajadzētu. Ar aizliegumu jau neko nepanāks. Pareizāk būtu atgriezties pie sen aizmirstām vērtībām – jāmāca pieklājība, uzmanība un cieņa. Tajā brīdī arī jaunie vecāki sapratīs, uz kuru pasākumu bērnu var ņemt līdzi un uz kuru labāk neņemt. Noliegums “Tur nedrīkst iet ar bērnu” tā arī paliktu nesaprasts. Arī pieaugušie mēdz uzvesties nepieklājīgi pasākumu laikā. Ceļas augšā skaņdarba laikā, būkšķina durvis, pļāpā.
Neesmu par aizliegumu, bet esmu par to, ka ir jāsāk runāt par pieklājības normām! Nevar to darīt tikai kultūras iestāde, tas būtu jādara arī skolās un ģimenēs. Dažreiz ir tik haotiski skolotāji, ka viņu haoss pielīp visai klasei. Citi atkal jūt lielu pietāti pret pieklājības normām, tādēļ to var arī just viņu audzēkņos. Visai sabiedrībai būtu jāiesaistās šajā jautājumā. Skolās varētu atvēlēt pieklājības stundu. Būtu jāpadomā arī par diskotēkām, kā iemācīt bērniem izklaidēties, citādāk viņi nāk uz kultūras namu un ārdās, jo tur, lūk, nav skolotāju, taču dežurantam ar to visu ir jātiek galā. Jau pirms diskotēkas sākuma dežurants izjūt šausmas par to, kādi tie jaunieši atnāks un ko viņi sastrādās. Tā ir tāda cīņa ar sekām, bet kodols jau ir pavisam kur citur.
Jolanta Arāja, atpūtas kluba “Jolanta” īpašniece
Pie mums nav tik
traģiska situācija
Mēs kafejnīcā esam izvietojuši stūrīti bērniem, un bērnu nākšana uz kafejnīcām būtu tikai jāatbalsta. Ir tikai jānodrošina kāda vieta, kur bērns var zīmēt vai spēlēties, lai netraucētu, jo viss sākas tad, kad bērnam kļūst garlaicīgi.
Uzraksts uz durvīm, ka ieeja ar bērniem ir aizliegta, noteikti aizvainos vecākus. Viņiem būtu jāizvērtē, uz kurieni ar bērnu var iet un kad viņu labāk atstāt mājās.
Es neesmu saskārusies ar tādiem gadījumiem, kad bērns ļoti traucētu, varbūt tikai kādu retu reizi. Mana meita gan, fotografējot kādās kāzās, saskārās ar to, ka bērns uzvedas ļoti nepieklājīgi. Viņš rāva mācītājam ārā no rokām lietas, bet vecāki neko neteica. Viņai tas šķita ļoti nepieņemami, ka vecāki pilnīgi nepievērš tam uzmanību.
Manuprāt, tas gan nav izplatīts pie mums, bet vairāk Amerikā, kur bērniem ir visatļautība un viņi var darīt gandrīz visu, kas viņiem ienāk prātā. Pie mums nav tik traģiska situācija, lai izliktu šādus uzrakstus, un mēs tādus nekad neesam izvietojuši. Vienīgi to varētu atbalstīt tad, ja pasākums ir domāts bērniem, kuri ir vecāki par 16 gadiem. Citādāk gan es neredzu jēgu šādu uzrakstu izvietošanai.
Ir, protams, gadījumi, kad bērnu tiešām nav kur likt un ļoti gribas aiziet uz pasākumu. Vecākiem tad vienkārši jāsaprot, ka tad, ja bērns sāk raudāt, ir jāiziet no zāles, nevis jāturpina sēdēt, jo citiem tas traucē.
Dana Logina, māmiņa
Bērniem jāiepazīst apkārtne
Man pašai ir nācies saskarties ar šādu situāciju, kad biju Rīgas svētkos. Vērmanes dārzā koncertu apmeklēju ar bērnu ratos. Devos uz estrādes priekšējo rindu soliem, jo vēlējos tur apsēsties, bet man aizrādīja, ka ar ratiem jādodas uz estrādes aizmuguri un neesot ko priekšā nākt. Tas bija ļoti nepatīkami. Alūksnē gan nav nācies saskarties ar šādu situāciju, un ceru, ka arī nenāksies. Ja šāda situācija rastos, es noteikti ietu pie iestādes vadības un jautātu, kāpēc ir pieņemts šāds lēmums.
Pati esmu bijusi arī Anglijā un Īrijā. Tur šādus uzrakstus par to, ka bērniem aizliegts ienākt, esmu redzējusi. Bērnus, piemēram, negrib redzēt veikalā, jo viņi var kaut ko saplēst. Turpretī, kad biju Grieķijā, nekur nekas tāds nebija manāms un attieksme pret bērniem bija ļoti pozitīva.
Publiskos pasākumos nevajadzētu aizliegt ierasties ar bērniem, kur nu vēl ar vecuma ierobežojumu, ja nu vienīgi ar izņēmumiem, kad līdz 18 gadiem ieeja ir aizliegta.
Nevajadzētu ieviest tādu uzrakstu (“Ar bērniem, lūdzu, neienākt”), jo bērni ir un paliek bērni. Bērnam ir jāredz apkārtne. Tas ir aizvainojoši, jo ir vecāki, kuri vēlas atpūsties kopā ar bērniem, un, ja tauta to aizliedz, tad kāpēc ir vajadzīgi bērni?! Kāpēc gan būtu jāaizliedz, piemēram, iet uz operu? Ja bērns sāk raudāt, es parasti izeju ārā no pasākuma, lai bērns nomierinās, jo respektēju arī apkārtējos.
