Naturalizācijas pārvaldes Rēzeknes reģionālās nodaļas Informācijas centrā pēdējā laikā daudzi iedzīvotāji interesējas par nepilsoņu statusu pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.
Naturalizācijas pārvaldes (NP) Rēzeknes reģionālās nodaļas Informācijas centrā pēdējā laikā daudzi iedzīvotāji interesējas par nepilsoņu statusu pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, tāpēc NP Juridiskās daļas vadītāja Solvita Vība atbild uz jautājumiem, kas var interesēt arī laikraksta lasītājus.
– Kāds būs nepilsoņu statuss un tiesības, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā?
– Nepilsoņi nekļūs par ES pilsoņiem un tādējādi nebaudīs visas ES pilsoņu tiesības. Starptautisko tiesību dokumentos noteiktās pamattiesības un brīvības attiecas uz jebkuru Eiropas Savienības dalībvalsts iedzīvotāju, neatkarīgi no pilsonības. Tomēr personas, kuru mītnes zeme ir kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet kurām nav Eiropas Savienības pilsonības, iegūst vairākas papildu tiesības. Tas attieksies arī uz Latvijas nepilsoņiem:
– tiesības iesniegt petīciju Eiropas Parlamentam un Eiropas ombudsmenam;
– tiesības vērsties Savienības institūcijās kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām un tiesības saņemt atbildi tajā pašā valodā;
– tiesības noteiktos gadījumos saņemt Eiropas Parlamenta, Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas dokumentus.
Latvijas nepilsoņi varēs pretendēt uz ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, kas dos viņiem zināmas papildu tiesības – tiesības bez vīzām pārvietoties Eiropas Savienībā un izvēlēties darba un dzīvesvietu. Eiropas Savienības pastāvīgajiem iedzīvotājiem būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem: jābūt piecu gadu nodzīvotam laikam kādā no ES dalībvalstīm, legālam iztikas avotam, sociālajai apdrošināšanai, kā arī jāatbilst noteiktam integrācijas līmenim sabiedrībā (piemēram, jāpārvalda attiecīgās valsts valoda). Tomēr jāņem vērā, ka ES pilsoņu tiesības jebkurā gadījumā būs plašākas nekā ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
– Vai Latvijas pilsonību piešķirs automātiski visiem nepilsoņiem pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā?
– Pilsonības jautājumu risināšana pēc iestāšanās ES paliek katras tās dalībvalsts likumdevēja kompetencē. Valsts iestāšanās ES nenozīmē pilsonības jomu reglamentējošo tiesību normu grozīšanu. Latvijas pilsonības iegūšanu un zaudēšanu, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, arī turpmāk noteiks Latvijas Republikas Pilsonības likums, proti, Latvijas pilsonība netiks piešķirta visām pastāvīgi dzīvojošām personām automātiski, bet to varēs iegūt likumā noteiktajā kārtībā, arī naturalizējoties.
