Gan septembra tautsaimniecības komitejas, gan domes sēdē Alūksnes novada deputāti diskutēja, ko darīt ar pašvaldības mežu, lai to racionāli apsaimniekotu – atstāt kā līdz šim pagastu pārvalžu ziņā vai algot jaunu speciālistu, kas rūpētos par visa novada mežu apsaimniekošanu. Diskusijas par to izvērtās plašas, tomēr vairums deputātu beigās atbalstīja pašreizējo sistēmu.
Vairāk nekā 800 hektāru meža
Pašlaik novadam apsaimniekošanā ir 839,2 hektāri meža. No tiem inventarizēti ir 599,6 hektāri – visvairāk Zeltiņos (173,8), Pededzē (103,4), Alsviķos (91,8), Annā (56,1). Savukārt neinventarizēti ir 239,6 hektāri meža, visvairāk Alsviķos (55,5), Alūksnē (54,4), Jaunlaicenē (34,2). No inventarizētajiem mežiem novada īpašumā ir 577 hektāri, neinventarizētajiem – 88,7. Pārējās platības ir tiesiskajā valdījumā – ir lēmumi par piekritību pašvaldībai, bet nav reģistrēti zemesgrāmatā. Vismazāk mežu pašvaldībai pieder Kalncempju, Jaunannas, Veclaicenes, Malienas pagastā – mazāk par 10 hektāriem. 20 procentiem pašvaldības mežu ir
ierobežota mežsaimnieciskā darbība – visvairāk Veclaicenes ainavu apvidū un Alūksnes pilsētā. Likumā “Par pašvaldībām” noteikts, ka pašvaldībām ir pienākums racionāli un lietderīgi apsaimniekot pašvaldības kustamo un nekustamo mantu – tostarp mežus. Augustā un septembrī novadā veikts pašvaldības īpašumā esošo mežu apsaimniekošanas projektu kopsavilkums 2011.-2020.gadam. Līdz šim pašvaldība veikusi tikai īpašumu, cirsmu vai kokmateriālu pārdošanu, taču esot jādomā arī par mežu īpašumu apsaimniekošanu un ieguvumu ilgtermiņā. Secināts, ka pašlaik meža atjaunošana būtu jāveic 43,6 hektāros un jaunaudžu kopšana – 99,1 hektārā pašvaldības meža.
Deputātiem viedokļi atšķiras
Tautsaimniecības komitejas sēdē tika izskatīti vairāki varianti turpmākajai rīcībai. Domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers uzskata, ka beidzot jāsāk lietderīgi apsaimniekot pašvaldības mežus, lai gūtu atspaidu domes budžetā. “Speciālists pārzinātu tiesību normas, varētu piesaistīt Eiropas finansējumu mežu atjaunošanai, organizētu darbu un noteikti atpelnītu sevi. Neviens negrasās izgriezt un izpārdot mežus, bet racionāli apsaimniekot, lai būtu papildu ieņēmumi,” pamatoja Dz.Adlers. Arī deputāts Andis Zariņš uzskata, ka kopēja mežu apsaimniekošana novadā būtu racionāla. “Ja cirsmu izsoles organizētu lielākās paketēs, novads būtu vinnētājs. Mežos ir daudz pāraugušu alkšņu, bet tā ir laba malka novada iestādēm.
“Nevajag katram kļūt sev par dakteri – ir speciālisti, kas ar to nodarbojas,” teica Andis Zariņš. Citādās domās ir deputāts Laimonis Sīpols, kurš ierosina, lai šīs funkcijas savās pārvaldāmajās teritorijās pilda pagastu pārvalžu vadītāji. “Viņiem šie īpašumi ir jāpārzina. Turklāt Valsts mežu dienestā vienmēr var saņemt konsultācijas. Alūksnes novadam ir liela teritorija, tādēļ ar jauno štatu varam beigās iegūt tikai zaudējumus. Jautājums ir, vai pagastu vadītāji vēlas ko tādu darīt?” teica L.Sīpols. Arī deputāts Ēriks Mediss nesaskata līdzekļu ekonomiju, ja strādās viens speciālists. “Pagastiem vairs nav jārisina, piemēram, komunālie, sociālie, dzīvojamā fonda jautājumi. Ja vēl nebūs jāatbild par mežu apsaimniekošanu, kas tad viņiem paliks?” jautāja Ē.Mediss.
Uz novada domes sēdi bija sagatavoti trīs iespējamie varianti, kā rīkoties. Pirmais – pašvaldības administrācijā izveidot jaunu štata vietu mežsaimniecības tehniķim. Otrais – uzdot pašvaldības aģentūrai “Spodra” jaunu funkciju un gādāt arī par pašvaldības mežu apsaimniekošanu. Trešais – katra pagasta pārvalde slēgtu uzņēmuma līgumus, paredzot precīzus darba uzdevumus un veicot iepirkuma procedūru, ja līguma summa lielāka par 3000 latiem. Deputāts Andis Krēsliņš pauda atbalstu otrajam variantam, norādot – lai arī, to īstenojot, sākotnēji ieguldījumi būšot lielāki, tomēr ilgtermiņā noteikti atmaksāšoties. “Visvienkāršāk ir vienoties, ka pašvaldības funkciju īstenošanai meži nav vajadzīgi un lēnā garā tos atsavināt, ko divos gados arī esam darījuši. Šobrīd mežu apsaimniekošana ir rentabla, tādēļ arī novadā par to jādomā. Ja administrācijā būs jauna štata vieta, apsaimniekošana nenotiks. Ja par to gādās “Spodra”, varēs pieņemt darbā cilvēku mežu apsaimniekošanai, atjaunošanai, kopšanai, kur šobrīd ir lielas iespējas piesaistīt arī Eiropas naudu. Bet trešais variants paredz saglabāt līdzšinējo situāciju, kas nav racionāli,” uzskata A.Krēsliņš. Viņam pretēju viedokli pauda vien L.Sīpols, atbalstot trešo variantu. Domes sēdē savu viedokli izteica arī pagastu pārvalžu vadītāji. Būtiski iebildumi par jauna speciālista algošanu neizskanēja – tā lietderību apšaubīja vien to pagastu vadītāji, kur mežu ir maz.
Paužot savu nostāju balsojumā, vairums deputātu balsoja par to, lai tomēr katra pagasta pārvalde slēgtu uzņēmuma līgumus: Verners Kalējs, Aivars Fomins, Laimonis Sīpols, Marina Ramane, Sandra Zeltiņa, Elita Laiva, Zinaīda Silirava, Ēriks Mediss, Valda Zeltiņa. Sēdē nepiedalījās Ainars Melders, bet pārējie deputāti atbalstīja “Spodras” funkciju paplašināšanu.
