16 gadus vecā zviedriete Grēta Tūnberga ar savu cīņu par planētas veselību daudzus ir sajūsminājusi, bet daudzus arī sadusmojusi. Taču abos gadījumos viņa ir spējusi pievērst uzmanību šai globālajai problēmai vairāk nekā politiķi un zinātnieki. Tagad visa pasaule runā par viņas dalību un emocionālo runu nule notikušajā ANO samitā. Kā mēs katrs vērtējam šo iniciatīvu un kādus signālus tā dod, mums, sabiedrībai?
Darbojas vides izglītībāAnta Apine, Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes (PII) “Sprīdītis” vadītājas vietniece izglītības jomā:
“Kā jau Grēta Tūnberga ir uzsvērusi, paradumu maiņā ir svarīgas zināšanas par ekoloģiju, tādēļ ir svarīgi mācīties un apmācīt citus. Mēs Grētas rosinātās lietas esam uzsākuši jau sen. PII “Sprīdītis” ir iesaistījusies Ekoskolu programmā, nolemjot savā darbā ilgtermiņā pievērsties vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, un, kā zināms, pērn skola ir saņēmusi prestižo Zaļā Karoga balvu, ko var iegūt, vismaz divus gadus aktīvi darbojoties vides izglītībā un apkārtējās vides aizsardzībā. Vispirms izglītojas skolēni, tad viņi izglīto bērnus un šajā procesā iesaista arī savus vecākus. Lielākais pluss ir tas, ka mainās ikdienas paradumi, un tas jau ir ļoti daudz. Piemēram, piedaloties Ekoskolu programmas akcijā “Pārtika”, mums ir notikušas reālas izmaiņas iestādes ēdienkartē, rosinot aizdomāties par šādu izmaiņu iespējamību arī audzēkņu ģimenes. Mazāk fasēta no veikaliem, vairāk pašu audzēta un tamlīdzīgi. Pērn kopējā ekoskolu pasākumā kapsulā – zemeslodes modelī – katra skola ievietoja vēstījumu: kādu mēs vēlamies redzēt planētu pēc 10 gadiem un ko mēs darīsim, lai to realizētu. Bērni domāja un praktiski realizēja dotos uzdevumus, tā kā būs ļoti aizraujoši pēc 10 gadiem redzēt, vai sapņi piepildījušies. Piedalījamies arī nesen notikušajā klimata aktīvistu akcijā “Gājiens nākotnei”.”
Katram jāsāk ar seviLīga Kandele, alūksniete, viena no “Brīvbodes” iniciatorēm:
“Ļoti atzinīgi vērtēju Grētas Tūnbergas iniciatīvu un priecājos, ka arī Latvijā, izrādās, ir viņas sekotāja, jauna meitene Austra Krone. Jā, nākotne pieder jaunatnei, tādēļ ir svarīgi, lai paši jaunieši ir šī vēstījuma nesēji, jo tikai tad viņos ieklausīsies vienaudži. Mēs saviem bērniem varam no rīta līdz vakaram stāstīt, piemēram, par atkritumu šķirošanu, bet viņi mūs nedzird. Grētu viņi dzird, un Grētu dzird arī citi. Protams, jautājumi, par ko viņa runā, vairs nav nekas jauns. Ir pilnīgi skaidrs, ka klimata izmaiņas notiek, un pēdējā laikā – arvien straujāk. Mēs arvien vairāk izmantojam dabas resursus, kuri nav bezgalīgi, un, jo ātrāk par to sāksim domāt, jo labāk. Arī es jau vairākus gadus ciešāk piedomāju, ko ēdu, ko izmetu, ko taupu, ko pērku, bet ko labāk ne. Kopā ar domubiedru grupiņu esam inicējuši “Brīvbodi”, kas izpaužas lietu, apģērbu maiņā nevis jaunu iegādē. Tas ir mazs solis planētas saudzēšanas virzienā, bet tomēr. Šī apziņa katram cilvēkam nāks pašam no sevis. Tikai nevajag domāt – ko es viens panākšu. Sāc ar sevi, un, ja visi sāks ar sevi, tad arī pasaule mainīsies.”
Latvijas iedzīvotāju ietekme uz klimatu
▶ Latvijā vidēji 1 cilvēks rada 5 tonnas CO2e gadā – vajadzētu 3 tonnas.
▶ “Oglekļa pēdas” aprēķinā tiek iekļautas ar transportu, mājokli, pārtiku, patēriņa preču un pakalpojumu radīšanu, lietošanu un utilizāciju saistītās tiešās un netiešās siltumnīcefekta gāzes (SEG) emisijas.
▶ Latvijas iedzīvotāju ietekme uz klimatu ir 5,14 tonnas CO2e uz cilvēku gadā, kas ir tuvu pasaules vidējam rādītājam – 4,9 t CO2e uz vienu cilvēku gadā. Taču, piemēram, ASV oglekļa pēda ir aptuveni 28,6 t/CO2e uz cilvēku gadā, Ķīnā 3,1 t/CO2e, bet Indijā 1,8 t/CO2e.
▶ Lai ikviens varētu aprēķināt savu ietekmi, izveidots īpašs kalkulators, kas pieejams www.pdf.lv/klimats.
Avots: Pasaules dabas fonds
