Laika trūkuma dēļ es televīziju skatos diezgan reti, bet atliek vienu vakaru to izdarīt, lai kārtējo reizi pārliecinātos, cik “jauki un interesanti” notikumi ir mūsu valstī.
Laika trūkuma dēļ es televīziju skatos diezgan reti, bet atliek vienu vakaru to izdarīt, lai kārtējo reizi pārliecinātos, cik “jauki un interesanti” notikumi ir mūsu valstī.
Nesen TV3 raidījumā “Bez tabu” rādīja sižetu par kādu vīrieti, kas dzīvo – šķūnī! Viņš izlikts no dzīvokļa parāda dēļ par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Agrāk dzīvoja mājā, bet nu – tās pagalma šķūnītī… Skatījos un domāju: “Kā pašvaldība var izlikt no dzīvokļa iedzīvotāju, neierādot tam citu dzīvesvietu? Tas taču ir viņu pienākums!” Diemžēl tādas lietas notiek ne tikai Rīgā. Un – ja šķūnīša nebūtu..?
Bieži šādos brīžos cilvēki vēršas pie masu medijiem, jo cer, ka ar to palīdzību izdosies ko panākt. Reizēm tā arī ir. Piemēram, ar ziņu raidījuma “Panorāma” palīdzību rīdzinieki pēc ilgiem laikiem var priecāties, ka apgaismo tuneli, kur mēdza uzdarboties kabatzagļi.
Nākamais jaukums. Latvijas Universitātes vadība izdomājusi, ka 2003. gadā jurisprudences studentiem nepieciešams paaugstināt mācību maksu par apmēram nieka 200 latiem. Viens no iemesliem – lai pasniedzējiem varētu maksāt lielākas algas un lai viņi sevi varētu ziedot vienīgi studentiem, citur nepiepelnoties. Tad būšot augstāka iegūstamo zināšanu kvalitāte. Un lai pārējo fakultāšu studenti neskumstot. Arī tur domāts palielināt mācību maksu, tikai mazākos apmēros. Ko lai vēl piebilst – studenti taču ir tieši tā kategorija, no kuras var prasīt ar katru gadu arvien vairāk, jo viņiem jau naudas netrūkst!
Bet viss taču būs labi! Rudenī atkal dosimies uz Saeimas vēlēšanām un varēsim izvirzīt to tautas kalpu, kas pārstāvēs mūsu intereses turpmākos četrus gadus. Te jau ir tas paradokss – mēs paši ievēlam, bet pēc tam sūkstāmies, ka ir slikti! Bet vēlēt ir jāiet, lai arī partiju pārstāvji, kas pirms vēlēšanām ir tik daudzsološi, pēc tam kažociņu apmet uz otru pusi. Mēs taču balsojam ar ticību, ka šoreiz būs citādi. Ka šoreiz beidzot darīs, bet jau septiņas reizes nekā! Un būs tādi, kas arī šoruden ticēs, ka viss mainīsies, jo Repše taču darīs! Viņš jau nezags! Tad jau redzēs.
