Jaunalūksnes pagasta zemnieku saimniecībai “Sprogas” ir lielākā augļu dārzu platība Alūksnes un tuvākajos kaimiņu rajonos.
Jaunalūksnes pagasta zemnieku saimniecībai “Sprogas” ir lielākā augļu dārzu platība Alūksnes un tuvākajos kaimiņu rajonos.
Šoruden ar saviem ķiršu, plūmju un bumbieru stādiem tā palielināta par desmit hektāriem. Bet siltumnīcās zied vēl vairāk krizantēmu, prīmulu un kallu nekā pērn.
“Apsildāmajās siltumnīcās no 1500 kvadrātmetru platības ziemā apkurina 700 kvadrātmetrus. Tās nekad nav tukšas, jo ir nodrošināta nepārtraukta augu rotācija. Tagad angāros zem plēves pārziemo augi, ko izmanto pavairošanai.”
Podiņos plaukst puķes realizācijai. Aukstajā gadalaikā puķu nav daudz, tāpēc zemnieku saimniecība cenšas ar tām regulāri nodrošināt ne tikai Alūksnes, bet arī apkārtējo rajonu pircējus.
“Tagad tās ir krizantēmas podiņos. Būs arī prīmulas un kallu ziedi, bet jaunā gada sākumā piedāvāsim cinerārijas. Decembrī jau sēsim viengadīgās vasaras puķes,” stāsta zemnieku saimniecības “Sprogas” īpašnieks Ivars Tīcs.
Puķu tirgū ir sava niša
Lai ziemā siltumnīcās uzturētu vismaz plus 15 grādu temperatūru, ir iemontētas papildus apsildāmās caurules un pārvilkti otri plēves griesti, kas nodala augšējo kupolu. Jaunceļamajos siltumnīcu angāros izmanto plēvi, kas var kalpot vismaz četrus gadus. Tā ir dubulta un 12 metrus plata, tāpēc hermētiski nosedz sešus metrus augsto siltumnīcu no zemes līdz korei. “Puķu tirgū mums ir sava niša, bet augļu tirgus vēl ir jāpēta. Ceru, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā iespējas palielināsies, nevis samazināsies. Tomēr palielināsies arī konkurence,” spriež zemnieks. Viņš atzīst, ka tik liela apsildāmā platība rada perspektīvu ražošanas attīstībai. Pavasarī siltumnīcu platību vēl palielinās, arī to vajadzēs apsildīt. Tad iegādāsies lielākas jaudas apkures katlu. I.Tīcs uzsver, ka ir jāpanāk ne tikai laba izaudzētās produkcijas kvalitāte, bet arī liels apjoms. Saražoto pārdot vairumā ir izdevīgāk. “Tagad lielāko daļu puķu vedu pircējiem, bet perspektīvā pēc tās brauks uz “Sprogām”,” prognozē zemnieks.
Palielina apjomu
I.Tīcs norāda, ka tagad ir četrpadsmit hektāri augļu dārzu Jaunalūksnes un Annas pagastā. Par šāgada stādījumiem vēl varēs saņemt subsīdijas, kas ir apmēram 500 latu par hektāru. Tādas ir stādu izmaksas. Ja ir savi stādi, līdzekļus var izmantot attīstībā. Nākamruden vēl apmēram desmit hektāros stādīs augļu kokus.
“Ir jārēķinās ar risku. Bet mazāk sāpīgi ir palikt kādu gadu bez ražas nekā pieļaut, ka viss dārzs aiziet bojā. Rudenī stādīti augļu koki necieš no sausuma un pavasarī strauji sāk augt. Tagad mazie kociņi ir jāmulčē. Tas nozīmē, ka apliksim stādus ar skaidām vai kūdru, lai ziemas salā neciestu sakņu sistēma. Pavasarī ilgāk saglabāsies mitrums augsnē ap kociņu, bet vasarā neaugs nezāles,” skaidro dārzkopis.
Cels augļu glabātavu
Jaunās augļu koku šķirnes var ražot jau otrajā, trešajā gadā. Paredzams, ka plūmes, ķiršus, bumbierus un ābolus pārdos galvenokārt svaigus. Par nākamā gada plūmju ražu jau interesējas galvaspilsētas uzpircēji. I.Tīcs pieļauj, ka daļu augļu varētu nodot arī pārstrādei. Tomēr pagaidām nav skaidrības, vai tas būtu izdevīgi. Annas pagastā zemnieks iecerējis celt modernu glabātavu, lai sulīgās ogas nebojātos. “Sprogās” lielā platībā audzē arī zemenes, kam nepieciešama glabātava. Saimnieks domā, ka ar projektu izdosies piesaistīt investīcijas.
