Visa diena vienā skriešanā, reizēm uz “vellapēda” arī uzsēžos, fiziskā slodze tā kā būtu, bet – še, tev! Mugura un sprands sāp, bet dakteris paziņo, ka muskuļi par vāju, lai mani noturētu. Fizioterapeite Santa Āboltiņa skaidro – ja dziļie muskuļi nedarbojas, to balsta funkciju pārņem virsējie muskuļi, kas no nepiemērotas slodzes sāk sāpēt, ar laiku rodas arī citas veselības problēmas. Kurā brīdī muskuļi “aizmiguši”, katram ir savs stāsts, bet, kā joko fizioterapeite, slinkums jau ir cilvēka otrais amats! Viena no iedarbīgākajām fizioterapijas metodēm, kas stiprina dziļo muskulatūru, stabilizē mugurkaulu un ķermeni, kā arī trenē muskuļu spēku, ir slinga jeb saišu terapija.
Spēles ar gravitāciju
Slinga terapiju visbiežāk izmanto muguras problēmu diagnosticēšanā un ārstēšanā, vispirms veicot pieaugošas slodzes testu muskuļiem un nosakot vājāko punktu. Tālāk jau strādā uz dziļajiem vēdera muskuļiem un stabilizē dziļo muguras muskulatūru. Tiek izmantotas dažāda veida cietas un elastīgas saites dažādu ķermeņa daļu iekarināšanai, veidojot dažādas kombinācijas, lai mērķtiecīgi izraudzīta slodze precīzi darbotos uz vajadzīgajām muskuļu grupām, neizšķērdējot spēkus citām ķermeņa kustībām un samazinot slodzi noteiktām locītavām.
Izslēdzot gravitācijas spēku iedarbību, veiksmīgāk var kontrolēt locītavu kustības un muskuļu darbību, nesāpīgi palielinot un atjaunojot arī kustību apjomu. Vingro gan guļus, gan sēdus vai balstā uz rokām, virzoties no vienkāršākā uz sarežģītāko, slodzi pamazām kāpinot. S. Āboliņa uzsver, ka vingrojuma laikā nedrīkst just sāpes. Ja rodas diskomforts, atgriežas pie tās pozīcijas, kurā vingrojumu var izpildīt maksimāli kvalitatīvi un bez sāpēm.
“Spēles ar gravitāciju” ļauj trenēt arī līdzsvara, kopējo ķermeņa izjūtu, un slinga terapiju plaši pielieto gan neiroloģijā, gan pēctraumu un pēcoperāciju periodos. Faktiski terapijas pielietošanai esot ļoti maz ierobežojumu no pacienta veselības viedokļa – akūtas traumas, asiņošana, bruka. Lielākā problēma varētu būt īpašais aprīkojums un apmācīts fizioterapeits. “Rīgā daudzviet tas ir pieejams, arī rehabilitācijas centrā Vaivaros, bet ārpus Rīgas – ne visur. Pārbrauc pacients mājās pēc rehabilitācijas, un viss, nav tālākās, uzturošās terapijas,” secina S. Āboliņa. Bez lielā, profesionālā aprīkojuma ir pieejams arī minivariants, ko var uzstādīt un izmantot mājās, taču vispirms noteikti būtu jāpakonsultējas ar speciālistu. “Var gadīties, ka uzvelk sevi augšā un lejā nolaist vairs nevar,” pabrīdina fizioterapeite.
Vingrošana kārtīgai slodzei
“Ja ar parastiem vingrinājumiem nevar dziļos muskuļus stiprināt, iekar slingos. Tāpat vecāki cilvēki ne vienmēr var izpildīt vingrinājumus, bet slingu terapija viņiem der. Tas ir efektīvi gan ārstēšanā, gan muskuļu spēka palielināšanā,” atzīst fizioterapeite. Daudzas sievietes, piemēram, cieš no tādas delikātas problēmas kā urīna nesaturēšana, bet ne vienmēr mājās veiktie vingrinājumi ir gana efektīvi: jo cilvēks nezina un nesaprot, kur un kā nepieciešams nodrošināt slodzi. Ar slingiem un noteiktiem vingrinājumiem var panākt, ka cilvēks arī sajūt, kādi vēl muskuļi viņam ir un kā tie varētu noderēt. Un apzināta līdzdarbošanās ikvienai terapijai ļauj kļūt efektīvākai. Tāpēc slingus izmanto gan fitnesā kā alternatīvu trenažieru zālei, gan profesionālajā sportā, gatavojoties sacensībām. Iedarbojoties uz dziļajiem, snaudošajiem muskuļiem, tiek stimulēta arī vispārējā asinsrite un līdzsvarots tonuss. Savukārt, atbrīvojot saspringtos un stiprinot vājos muskuļus, uzlabojas stāja un fiziskā forma kopumā.
Slinga jeb saišu terapija izstrādāta pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados, kad Eiropā pēc poliomielīta – bērna triekas – epidēmijas mediķiem vajadzēja palīdzēt slimības skartajiem. Pirmos “saišu solus” konstruēja profesors Tomsens Vācijā un Gatrijs-Smits Anglijā. Terapija un ideja tika pamesta novārtā pēc poliomielīta vakcīnas izveides, bet renesansi piedzīvoja deviņdesmito gadu sākumā Norvēģijā, kur to plaši izmanto profesionālajā sportā slēpotāju, tramplīnlēcēju un ātrslidotāju sagatavošanā.
