Trapenes pamatskolā ar pašvaldības atbalstu izveidota laba sporta bāze, tāpēc nākamajā mācību gadā to pilnveidos, lai varētu uzsākt tūrisma tehnikas apmācību.
Trapenes pamatskolā ar pašvaldības atbalstu izveidota laba sporta bāze, tāpēc nākamajā mācību gadā to pilnveidos, lai varētu uzsākt tūrisma tehnikas apmācību.
“Tajā varētu ietvert dažādus elementus, kas skolēniem noderēs dzīvē, piemēram, siet mezglus, pārvarēt šķēršļus, arī orientēšanos,” stāsta Trapenes pamatskolas direktors Aivars Maltavnieks.
Par to, ka šāds novirziens var sekmīgi darboties, direktors pārliecinājies, strādājot Lejasciema vidusskolā. “Ziemā tūrisma tehnikā mačus var organizēt telpās. Trapenē telpas ir lielas, arī sporta bāze to atļauj. Sporta skola atbalsta ieceri un palīdzēs izstrādāt nelielu projektu, lai uzsāktu šādu apmācību. Tas prasa ieguldījumus, jo inventārs nav lēts, tāpēc ideja var īstenoties nākamajā gadā. Atbalsta arī pagasta deputāti,” uzsver A.Maltavnieks.
Direktors uzskata, ka skolā lielāku vērību vajadzētu veltīt svešvalodu apguvei. “Svarīgs pamatnosacījums tam ir darbības bāze un pedagoģi. Būtu labi, ja izdotos atrast līdzekļus un skolotāju, lai skolā varētu mācīt ne tikai angļu, kā līdz šim, bet arī vācu valodu. Ja esam iestājušies Eiropas Savienībā, tad tā būs nepieciešama,” uzsver direktors.
Pēc skolas akreditācijas nolemts sakārtot mācību tehnisko bāzi. Direktors uzskata, ka iepriekšējos gados atstāta novārtā arī kadru politika. “Neapgūta joma ir vides zinības un projekti. Trūkst skolotāju bioloģijā, ģeogrāfijā un vēsturē,” apgalvo A.Maltavnieks. Raksturīgi, ka pamatskolā skolotāji strādā amatu savienošanas kārtībā. “Ja mazās skolas saglabāsies, tad skolotājiem ir jākooperējas. Viena priekšmeta skolotāju diemžēl nevaru nodrošināt ar darbu. Tā ir ar sporta un mūzikas skolotāju,” secina viņš.
A.Maltavnieks atklāj, ka diemžēl skolēni pamazām no skolas iet projām. Vecākiem nav darba, viņi atrod to citur, un bērni aiziet līdzi. Mācību gada sākumā skolā bija 124, tagad – 116 audzēkņi. “Ja būtu darbavietas, tad laukos, protams, kultūrvide mainītos. Pagaidām izskatās, ka viss iet uz leju. Nevar zināt, kādas būs skolas pēc reģionālās reformas. Rajonā diemžēl joprojām nav vienotas izglītības attīstības koncepcijas. Katra skola, tās direktors un pašvaldības vadītājs “velk” uz savu pusi,” saka direktors. Ja valdība “nogriezīs” finanses, noteiks likumu par prasībām pedagogu izglītībā un klašu piepildījumu, tad skolas būs jālikvidē.
A.Maltavnieks priecājas, ka šogad vērienīgus līdzekļus skola varējusi atvēlēt remontdarbiem no pašvaldības finansējuma, kas tai būs jāatdod valstij. Renovācijas darbi turpināsies arī nākamajos gados.
