Alūksnes rajonā 2003.gadā jaunaudzes izkoptas 1442,2 hektāru platībā, tajā skaitā valsts mežos 1270,6, bet privātajos mežos – 171,6 hektāru platībā.
Alūksnes rajonā 2003.gadā jaunaudzes izkoptas 1442,2 hektāru platībā, tajā skaitā valsts mežos 1270,6, bet privātajos mežos – 171,6 hektāru platībā.
“Lai arī pērn jaunaudzes izkoptas trīs reizes vairāk nekā 2002.gadā, tomēr apjomi ir desmit reižu par mazu. Jaunaudžu kopšana ir otrs svarīgākais pasākums pēc mežu atjaunošanas, lai nākotnē nodrošinātu mežu kvalitāti,” stāsta Alūksnes virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš.
Viņš uzsver, ka ar kopšanas darbiem iespējams uzlabot mežaudzes sugu sastāvu, ja atjaunošana radījusi problēmas. Visvairāk jaunaudžu pērn valsts mežos izkopts Liepnas mežniecības teritorijā – 283,1 hektārs (2002.gadā – 357 hektāri), savukārt privātajos mežos – Bejas mežniecības teritorijā. Tur jaunaudzes izkoptas 101,1 hektāra platībā (2002.gadā – 24,3 hektāri). Izkopto jaunaudžu platības pērn palielinājušās arī Zeltiņu (18,2 hektāri), Kolberģa (7 hektāri), Mālupes (11,2 hektāri), Apes (10,5 hektāri) mežniecības pārziņā esošajos privātajos mežos.
Savukārt izcirsto mežu platību apjoms Alūksnes rajonā pēdējos gados ir nemainīgs – apmēram 500 000 hektāri. “Likumsakarīgi, ka ciršana samazināsies, ja pazemināsies koksnes cena. Ja pērn koksni nebūtu bijis izdevīgi pārdot, nebūtu sasniegti šādi apjomi. Kopš 2000.gada svārstības ir 20000m3 robežās,” spriež virsmežzinis. Viņš par problēmu uzskata to, ka joprojām cērt labākas koku sugas, bet retāk tās sugas, kas ir mazāk pieprasītas – baltalksni un apsi. Pērn situācija nedaudz uzlabojusies, koksnes cena bija izdevīga.
“Ja pērn kopumā uz pusi ir samazinājies nelikumīgi izcirstās koksnes apjoms (2002.gadā tas bija gandrīz 12 000 m3), tad radikāli tas ir palielinājies valsts mežos,” atklāj A.Krēsliņš. Šogad trijos mēnešos valsts mežos nelikumīgi nocirsts vairāk nekā pērn gadā. Šogad Alūksnes virsmežniecība uzrakstījusi piecus protokolus par nelikumīgi nocirsto koksni valsts mežos – apmēram 1800 m3. “Valsts mežu apsaimniekotājiem ir nopietni jādomā, kā nosargāt un saglabāt to, kas pieder mums visiem,” uzsver A.Krēsliņš.
