Deputātu domām daloties, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien atbalstīja grozījumus politisko partiju finansēšanas likumā skatīt kopā ar 2020. gada budžetu, kas nozīmē, ka tas notiks steidzamības kārtībā. Grozījumi paredz būtiski palielināt valsts finansējumu partijām ar mērķi samazināt to atkarību no lielajiem privātajiem ziedotājiem. Ko par to domā pieredzējuši politiķi un kā vērtē topošie?
Tas ir nekaunīgi
Kārlis Krēsliņš, novadnieks, 13. Saeimas deputāts (NA):
“Tas ir nepareizi un nekaunīgi. Tam, ka partijas varētu finansēt, principā piekrītu, bet ir nekaunīgi izlemt to priekš sevis, proti, mēs lemjam, ka mūs finansēs vairāk. Vēl es varētu to pieņemt tad, ja šis jaunpieņemtais likums attiektos uz gaidāmo Saeimu, bet lemt par finansējuma palielināšanu pašiem, tas, manuprāt, ir neglīti. Īpaši situācijā, kad finansējuma trūkst skolotājiem, mediķiem.
Otrkārt, ir jāaizdomājas par to, kādēļ cilvēki ziedo. Vieni to dara morālo iemeslu dēļ, piemēram, ziedo baznīcai, Zinātņu akadēmijai, grāmatu izdošanai un tamlīdzīgi. Otri to dara ar mērķi pēc tam iegūt labumu. Ziedotāji ziedo ne tik daudz partijai, bet drīzāk izpildvarai, piemēram, lai iegūtu kaut kādu labvēlību konkursos. Un šo tendenci ar partiju finansējuma palielināšanu neatrisināt. To varētu atrisināt tad, ja mums būtu pie partijām nepiederošs, neatkarīgs, profesionāls Ministru kabinets.”
Iespēja iegūt neatkarībuErnests Olders, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes students (ZZS):
“Tā kā studēju LU Juridiskajā fakultātē, esošajā partiju finansēšanas kārtībā redzu daudzas juridiskas problēmas. Manuprāt, partiju finansējuma tēma jāskata no vairākiem aspektiem. Saeima nosaka Latvijas attīstību. Ievēlētās partijas izdod likumus, kas regulē sabiedrību. Likumi ir tādi, kādus pieņem Saeimas politiskās partijas. Svarīgi, lai partijas aizstāv nevis savu sponsoru, bet tautas intereses. Ja aiz partijas stāv konkrētas personas, tad arī likumi tiek pieņemti šo personu interesēs. Šādi konkrētu personu aizstāvoši likumi bremzē ekonomisko attīstību, rada sociālo nevienlīdzību, kas ir pretrunā ar Latvijas kā sociāli atbildīgas valsts konceptu. Savukārt partiju finansējuma palielināšana no valsts rada to neatkarību no privāto sponsoru ietekmes, bet partija kļūst atkarīga no valsts jeb nodokļu maksātāju naudas. Ja tā nestrādā tautas interesēs, tad tauta to neievēl, un partija nesaņem tik lielu finansējumu. Rodas lielāka partijas atbildība tautas priekšā.
Būtu jēdzīgi partiju finansējuma pieaugumu novirzīt svarīgām sociālām nozarēm. Man rodas neizpratne – ja var atrast finansējumu partijām, kāpēc to nevar atrast citām valstī svarīgām nozarēm? Piešķirtā nauda partijām ir nodokļu maksātāju nauda, tāpēc būtiski, lai ir uzraudzība par partiju finansējumu, un lai tiešām tiktu sasniegts likuma grozījuma mērķis – partijas neatkarība.”
