Pērn Latvijā ir palielinājies pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku skaits. Arī Alūksnes rajona ģimenes ārste un arodārste Alīte Lapiņa atzīst, ka slimnieku skaits nedaudz palielinās.
Pērn Latvijā ir palielinājies pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku skaits. Arī Alūksnes rajona ģimenes ārste un arodārste Alīte Lapiņa atzīst, ka slimnieku skaits nedaudz palielinās.
“Alūksnes rajonā ir pieci arodārsti, tādēļ ir grūti spriest par kopējo rajona statistiku. Pacientiem, kas vēršas pie manis, katru gadu ir viena vai divas jaunas arodsaslimšanas. Ir pacienti, kas bieži maina arodārstu, tādēļ arī tas liedz objektīvi spriest par kopējo situāciju rajonā. Ja noteiktas firmas darbinieki apmeklē vienu arodārstu, varam izdarīt secinājumus par šo darbinieku veselības stāvokli. Pie mums ir salīdzinoši maz cilvēku, kas ilgstoši strādā vienā darbavietā,” stāsta A.Lapiņa.
Viņa norāda, ka regulāri arodārsta apmeklējumus veic SIA “Ozoli”, Alūksnes 15.ceļu pārvalde, SIA “4 plus” un vairāki citi Alūksnes rajona uzņēmumu darba kolektīvi. “Darbinieki ir informēti par savu veselības stāvokli, šajos kolektīvos ir mazāk saslimšanu. Nevar nosaukt vienu nozari, kurā ir visvairāk arodslimnieku, jo tie ir atsevišķi gadījumi dažādu profesiju pārstāvjiem – šoferiem, mežstrādniekiem un citiem. Arodslimība nerodas viena, divu gadu laikā, bet pēc 15 līdz 20 gadiem, kas pavadīti vienā darba vietā. Ir arodsaslimšanas, kuras cilvēki ieguvuši padomju varas gados. Gados jauniem cilvēkiem nav raksturīgas arodsaslimšanas,” uzsver A.Lapiņa.
2004.gadā Latvijā reģistrēti 796 pirmreizēji arodslimnieki, kas ir par 41 procentu vairāk nekā 2003.gadā. Visvairāk arodslimnieku Latvijā reģistrēts apstrādājošās rūpniecības nozarē, arī transporta un sakaru nozarē. Vairumā gadījumu – 57 procentos – arodsaslimšanas konstatētas sievietēm.
Arodslimības veicina trūkumi darba organizācijā, piemēram, ja darba vietās nav noteikti un netiek novērsti riska faktori un ja cilvēks ilgstoši strādā nesakārtotā darba vidē.
