Trešdien premjera Ivara Godmaņa valdība Saeimas neuzticības balsojumu izturēja. Tomēr politologi uzskata, ka I. Godmaņa valdības dienas ir skaitītas un ka šī sasaukuma Saeima līdz kārtējām vēlēšanām neizvilks. Situāciju varētu mainīt pašreizējās koalīcijas paplašināšana.
Zatlers uzstāda ultimātu
Pēc Saeimas balsojuma ar ultimātu maksimāli ātri veikt Ministru Kabineta (MK) pārveidi klajā nāca Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš atgādina, ka valdībai ir jābūt spējīgai paveikt visus trīs viņa dotos uzdevumus – sagatavot ekonomikas stimulēšanas plānu un sākt tā īstenošanu, nozīmēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju un nekavējoties sagatavot precīzu valdības modeli, kā arī valsts pārvaldes institucionālo shēmu.
KNAB vadītāja amatam ir izraudzīti divi kandidāti – kādreizējais Drošības policijas vecākais inspektors, patlaban zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks un SIA “KKC Biznesa centrs” un SIA “Komerckonsultāciju centrs” valdes loceklis Normunds Vilnītis. Abi trešdien tika vērtēti Nacionālās drošības padomes sēdē, konkrēts lēmums netika pieņemts, no drošības iestādēm tiks pieprasīta papildu informācija.
Reorganizējot valsts pārvaldi, I. Godmanis cer ietaupīt 28 miljonus latu un likvidēt 2826 štata vietas. Reorganizācijas gaitā plānots, ka kopējais štata vietu skaits samazināsies no 65 916 līdz 63 487, valsts pārvaldes iestādēs samazināsies no 57 448 līdz 53 119 vietām, bet valsts kapitālsabiedrībās palielināsies no 8468 līdz 10 368.
I. Godmaņa MK reorganizācijas priekšlikumi paredz, ka tā pārraudzībā būtu Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas un reģionālās attīstības, Finanšu, Ģimenes, sociālo lietu un veselības, Iekšlietu, Izglītības, zinātnes un kultūras, Tieslietu, Transporta un komunikāciju, Zemkopības ministrija, Vides ministriju pievienojot Ekonomikas un reģionālās attīstības vai Zemkopības ministrijai.
Gatavi paplašināt koalīciju
Premjers Latvijas Televīzijas trešdienas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sacīja: “Ja kāds domā, ka piedzemdēsim jaunu valdību, kas atnesīs laimi un sauli, gribu vispirms redzēt [topošās valdības] projektu.”
Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis aicinājis I. Godmani nākamajā nedēļā sākt sarunas par plašāku koalīciju. TP frakcija vienojusies: ja šādas sarunas netiks sāktas, TP atļausies ņemt iniciatīvu savās rokās. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sacīja, ka TP gatavos ekonomisko uzstādījumu un piedāvājumu un uz tā pamata aicinās citas partijas savā valdībā. TP ir gatava mainīt ministrus un neuzstāt uz esošo portfeļu skaitu MK. Veidot jaunu valdību gatava arī “Pilsoniskā savienība”, partija “Jaunais laiks” (JL) un “Sabiedrība citai politikai”. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Saeimas deputāts Māris Grīnblats pieļauj valdības koalīcijā sadarbību ar JL.
I. Godmanis neatzīst, ka kāds no esošās valdības ministriem būtu jāmaina. Bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze par atkāpšanos izlēmis pats, laikraksts “Diena” raksta, ka tā darīt viņam ieteicis kolēģis Augusts Brigmanis. Pēc I. Godmaņa domām, viņa valdībā strādā drosmīgi cilvēki. “Kad pieņēmām lēmumu par “Parex”, teicu viņiem, ka ejam ellē. Viņi varēja teikt, ka negrib to darīt, bet neteica viņi ir drosmīgi cilvēki,” uzskata I. Godmanis. Pēc ekonomikas stabilizācijas plāna apstiprināšanas I. Godmanis Saeimu nosauca par “drosmīgāko parlamentu Eiropā”. Cita starpā, Valsts Kontrole vētīs “Parex” bankas pārņemšanas procesu.
Pagaidām nav variantu
Pašreizējai valdībai katra diena var būt pēdējā, uzskata politologs Andris Runcis. “Godmaņa valdība iet kā sapieris pa mīnu lauku,” aģentūrai LETA pauž A. Runcis. Nozīmīgākais spēlētājs šajā situācijā būs TP, kuru “tā kā neapmierina šī brīža situācija, bet tai pašā laikā [..] tai nav variantu, ko darīt”, vērtē politologs.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš prognozē, ka I. Godmaņa valdība nākamās Saeimas vēlēšanas, visticamāk, nesagaidīs. Loģiskā lietu kārtība, pēc sociologa teiktā, ir tāda, ka “valdības parasti krīt tad, kad kuluāros ir sadiegta jauna valdība”. A. Kaktiņš secina, ka politiskā elite patlaban visdrīzāk domā par jaunu valdību, bet fakts, ka pašreizējā valdība netika gāzta, esot spilgts apliecinājums tam, ka “pagaidām šī jaunā valdība nav izveidota”. Sociologs pieļauj iespēju, ka valdības krišanas gadījumā jaunais MK varētu tikt veidots ar to pašu premjeru priekšgalā. Var īstenoties arī cits variants, kad tehniski paliek šī pati valdība ar I. Godmani priekšgalā, bet nomainās visi ministri, skaidro A. Kaktiņš.
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijā nav bijušas ārkārtas vēlēšanas. “Manuprāt, tas Latvijas deputātu apziņā ir iedēstījis kādu neveselīgu domu – ka pēc vēlēšanām viņi ir simtpersonisks, ekskluzīvs Latvijas Republikas kā valsts iemiesojums un vara viņiem “pienākas” uz nākamajiem četriem gadiem,” portālā “Politika.lv” vērtē sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka. Paralēli tiek runāts par vēlēšanu sistēmas maiņu.
