Pededzes pagasta centra iedzīvotāji ir sašutuši, ka vējainajās un lietainajās dienās bieži nācies iztikt bez dzeramā ūdens. Tiklīdz rodas pārtraukums elektrības piegādē, nav arī centralizētas ūdensapgādes. Tā tas turpinās kopš pavasara, bet risinājuma pagaidām nav.
“Visnepatīkamāk, ja ūdens pazūd svētdienas vakarā, kad veikali ir slēgti. Darbdienā to varētu nopirkt. Mums tuvumā nav akas, bet ir tikai centralizēta ūdenspiegāde. Kad bija negaiss, nedaudz pietecēja lietusūdens, ar ko pietika bērniem nomazgāties. Vakarā, kad mazie bērni gribēja dzert, nebija vairs nekā. Bija gandrīz jāsaka – aizej pie peļķes un padzeries kā aita. Vai varbūt vajadzēja mierināt – pagaidi, kad atjaunos ūdenspadevi?” stāsta pededziete Inese Volšteine. Situācija saasinājusies kopš pavasara. Tad “Latvenergo” vainoja stārķu ligzdas. Tās nopostīja, bet labuma nekāda.
“Kad ūdenspadevi nodrošināja no torņa, tad elektroapgādes pārtraukuma laikā vēl apmēram diennakti iedzīvotāji varēja saņemt ūdeni. Tagad ir spiedkatls, un, tiklīdz elektrība noraustās, ūdens vairs nav,” norāda Pededzes un Mārkalnes pagasta pārvaldes vadītāja Inta Ņikitina.
Alūksnes novada komunālo pakalpojumu uzņēmuma SIA “Rūpe” darbinieks Pededzē Anatolijs Daņilovs atzīst, ka strāvas pārtraukuma dēļ bez ūdens paliek viss ciemats, kurā dzīvo apmēram 90 cilvēki. Par laimi, vasarā nenotiek mācības skolā, jo tad ciestu arī skolēni un pedagogi. “Svētdien bija pērkons un vētra, elektrība pazuda ap sešiem vakarā. Ap astoņiem sazvanīju “Latvenergo” un informēju par bojājumu, jo sazvanīt ir diezgan sarežģīti. Vajadzīga pacietība, kamēr atbrīvojas kāds operators. Ūdens parādījās pirmdien ap vienpadsmitiem,” stāsta A.Daņilovs. Tas nozīmē, ka bojājuma novēršana ir veikta 24 stundu laikā, kā tas ir paredzēts Ministru kabineta noteikumos. Kam tuvumā ir aka, tie var pasmelt ūdeni, bet dažs izmantojot pat ūdeni no grāvja. Kad tuvojas negaiss, var piepildīt spaini ar dzeramo ūdeni, taču ar to ilgākam laikam tāpat nepietiks.
A.Daņilovs uzsver, ka vienīgais risinājums ir iegādāties ģeneratoru. “Sliktāk būs ziemā, ja nebūs elektrības. Tad būs jāiztiek ne tikai bez ūdens, bet arī bez apkures,” viņš prognozē.
“Rūpes” valdes loceklis Valfrīds Vilks skaidro, ka šādas situācijas rodas arī Alūksnē un citos pagastos, kad elektrība raustās, mainoties strāvas spriegumam. “Kur ir spiedkatli, tur arī turpmāk būs pārtraukumi ūdensapgādē. “Latvenergo” iekļaujas Ministru kabineta noteiktajās normās un uzskata, ka viss ir kārtībā. Mums nav tik spēcīgi stabilizatori, lai varētu novērst sprieguma maiņu ietekmi uz elektroiekārtām,” saka V.Vilks. Par laimi, Alūksnes ūdenssaimniecības attīstības projektā tika iekļauta sūkņa stacija, ko darbina ar dīzeli. Kad liela vēja dēļ sāk raustīties elektrība, var atslēgties no tīkla un darbināt dīzeļelektrostaciju. “Tērēju degvielu, bet nodrošinu pilsētai dzeramo ūdeni. Tas, protams, ir dārgāk nekā izmantot elektrību. Pilsētā to var, bet pagastos pagaidām nav akceptēti projekti, kas paredz alternatīvu elektroapgādi, taču es par tiem cīnos. Ja projekti saņems finansējumu, tad šie jautājumi tiks sakārtoti,” norāda V.Vilks. Viņš secina, ka tāda situācija lielā mērā ir tāpēc, ka “Latvenergo” ir monopolstāvoklis.
