Liels cilvēks aiz muguras drošībai, vēl viens, kas ļauj tikt kārotajā zirga mugurā, un pastaiga var sākties. “Šiem bērniem ir svarīgi tikt dabā un svarīgi būt zirga mugurā. Zirgs – tas ir kā ekstrasenss,” uzskata reitterapijas instruktore Inese Svara. Ne visiem ir tā paveicies kā tiem Purmsātu speciālās internātpamatskolas bērniem, kuri divas reizes nedēļā var doties izjādēs Virgas pagasta “Stiebriņos”. Reitterapija ir pieejama vien dažviet Latvijā.
Labāks par trenažieri
“Zirgs trenē visu reizē, smadzenes ieskaitot, nevis vienu muskuļu grupu. Zirga kustība ir trīsdimensionāla un rada pareizo impulsu,” skaidro I. Svara. Ja cilvēkam traumas vai slimības dēļ pareizais impulsa ceļš no centrālās nervu sistēmas līdz muskulim ir traucēts, zirgs palīdz to “atcerēties” vai veidot jaunus impulsu kanālus – piemēram, pēc insulta apmācīt citas smadzeņu šūnas, kas var kompensēt bojāgājušās. Kā jebkurai procedūrai, arī jāšanai ir svarīgs cikliskums – darīt pietiekami bieži, lai veidotos pieradums un “impulsu atmiņa”. Lai pareizi izjustu zirga kustības, pacients sēž tieši virs dzīvnieka gravitācijas centra. Iegūst arī psiholoģiskā veselība, mazinās trauksme un muskuļu tonuss.
Reitterapeita asistente Līga Priede atzīmē, ka cilvēki nereti neprot novērtēt, kāda Dieva dāvana ir zirgs. Viņa novērojusi, ka pamazām šiem īpašajiem bērniem uzlabojas arī sociālās iemaņas, taču reitterapija ir domāta ne tikai bērniem. “Ja ir izkaisītā skleroze, var noturēt, paildzināt dzīves kvalitāti. Pēc insulta, traumām. Ja cilvēks pārvietojas ratiņkrēslā, tas nenozīmē, ka viņš nevar jāt. Pēc kāda laika jutība atgriežas – “deg” kājas. Sākumā tās ir sāpēs, bet – tu jūti!” Reitterapija tomēr nav panaceja, uzreiz skan piebilde. Katrs gadījums jāizvērtē, ko drīkst un kas nav iespējams. To dara sertificēts reitterapeits. Tāpat jābūt gatavam, ka viena izjāde negarantē brīnumu. Savukārt pacietīgs darbs gadu garumā gan var sekmēties ar gluži neticamiem rezultātiem.
Miers un siltums
Sava nozīme ir arī zirga siltumam un psiholoģiskajiem aspektiem – dzīvnieks ir liels, mierīgs, viņu var samīļot un var sadraudzēties. Tieši tāpēc liela nozīme reitterapijā ir zirga vecumam un raksturam – kurš katrs nevarēs pēc aktīvā sporta gaitām vai vienkārši tāpēc, ka cita pielietojuma nav, kļūt par reitterapijas zirgu. Raksturam jābūt mierīgam, līdzsvarotam, lai nesabītos, piemēram, no kāda priecīga izsauciena.
Savukārt zirga dabiskais siltums aizstāj nepieciešamību “iesildīties” – parasta fizioterapeita procedūra ilgst 40 minūtes, reitterapijā tā ir divreiz īsāka.
“Zirgs dod tādu mieru! Paņem to smagumu no cilvēka uz sevi,” raksturo I. Svara. Tāpēc arī zirgam ik pa laikam nepieciešama atpūta. Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari”, kur reitterapijas zirgi strādā intensīvākā režīmā, zirgs pēc gada dodas atpūtā, kamēr atgūst spēkus.
Pasaules saskaras
“Citiem varbūt liekas – ja nestaigā, nerunā, kāda jēga vispār kaut ko darīt. Bija puika ar autismu, sēdēja, iekrampējies savos ratos, negribēja jāt. Vienmēr rādīju arī, ka zirgu var paglaudīt. Pēc kāda laika redzēju, ka viņš palaiž vaļā tos savus ratus un vismaz mēģina zirgu noglāstīt. Skatījos notiekošajā kā apburta,” atzīst L. Priede. Zirgs, pamazām iedraudzējoties ar bērnu, ļauj pasaulēm saskarties.
“Stiebriņu” saimniece Dzintra Blūma teic, ka katram kantora darbiniekam vajadzētu pa reizei izjāt ar zirgu, ja vien būtu iespējas. Tikt no putekļiem prom pie dabas, stress un drūmas domas kā ar roku noņemtas. Tas taču ir skaisti – būt zirgā!
