Alūksnes novada pašvaldība iecerējusi vērienīgus darbus Tālavas ielas rajonā Alūksnē. Par vairāk nekā miljonu eiro veidos jaunu teritoriju uzņēmējdarbībai, pārbūvēs Tālavas ielas posmu un izveidos savienojumu no Tālavas ielas līdz SIA “4 Plus”.
Vienlaikus ar šiem darbiem cita projekta ietvaros Gulbenes ielā izbūvēs kanalizāciju un ūdensvadu.
Tautsaimniecības komitejas sēdē šonedēļ domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers skaidroja, ka Tālavas ielas rajons tiek saskatīts kā veiksmīga vieta uzņēmējdarbības attīstīšanai. Iecerei pašvaldība cer saņemt 900 000 eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, bet 75 000 eiro, atsakoties no plāniem Zeltiņu pagastā bijušajā raķešu bāzē nojaukt graustus un izbūvēt laukumu ražotājiem.
“Uzņēmēji, kuriem interesētu šāds laukums Zeltiņos, norādīja, ka vajag cieto segumu, kas visu sadārdzina. Nojaukšanai un laukuma izveidei vajag vismaz 300 000 eiro. Naudas nav tik daudz un neizdotos īstenot to, ko gribējām, tādēļ līdzekļus novirzīs citam,” sacīja Dz. Adlers.Turpinās no 1. lappuses
Zeltiņiem paredzēto naudu tērēs ūdensvada un kanalizācijas sistēmas ievilkšanai Gulbenes ielas posmā, kur vēl tas nav izdarīts.
Tikai ražošanas teritorijām
ERAF finansējuma atlikums no darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” tiek novirzīts projektu iesniegumu atlases jaunai kārtai. Šajā kārtā reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības, tostarp Alūksnes novads, varēs pretendēt uz papildu finansējumu projektu ideju īstenošanai, kas saistītas ar plānotiem ieguldījumiem uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā, īpaši jaunu ražošanas ēku būvniecībā. “Nereti sabiedrībai šķiet, ka labāk līdzekļus novirzīt, piemēram, pašvaldības ceļiem, bet to nevaram darīt,” norādīja Dz. Adlers.
Līdzās elevatoram Alūksnē plānots celt ražošanas ēku, kas paredzēta mazajiem uzņēmējiem. Tā varētu būt 500 – 600 kvadrātmetrus liela ēka apmēram pieciem uzņēmējiem, katram paredzot telpas 100 līdz 150 kvadrātmetru platībā.
Deputāts Laimonis Sīpols vēlējās zināt, vai jau veikta uzņēmēju aptauja un zināms, kuri vēlētos šīs telpas izmanot. “Lai nav tā, ka uzbūvējam telpas, bet intereses nav,” sacīja L. Sīpols. Deputāts Ainars Melders piebilda – kamēr nav noslēgts līgums, garantēt, kurš tieši tur strādās, nevar, jo dzīvē plāni mēdzot mainīties.
Kā palīdzēt laukos?
Dz. Adlers stāstīja, ka jau mēnesi tiekas ar novada uzņēmējiem, tādēļ zina, ka interese būs. “Interesi ir izrādījis, piemēram, galdnieks, skārdnieks, kulinārijas izstrādājumu ražotājs. Bet nav teikts, ka tieši šie uzvarēs izsolē un iegūs nomas tiesības. Vietējie uzņēmēji šādas telpas jau sen prasījuši. Jāatbalsta arī mazie uzņēmēji. Jā, arī laukos uzņēmēji izrāda interesi par pievedceļiem, nelielām ražošanas ēkām, laukumiem, taču nav pārliecības, ka, investējot lielu naudu, sasniedzamie rādītāji būs balstīti uz investīcijām un jaunu darba vietu radīšanu,” pauda Dz. Adlers. Viņš gan nenoliedza, ka lauku uzņēmējiem nevajag palīdzību, vien jādomā esot, kādu. “Nedrīkst aizmirst, ka laukos dzīvo divas trešdaļas iedzīvotāju, bet pilsētā – tikai viena trešdaļa,” piebilda L. Sīpols.
Īstenos divus projektus
Pašvaldības plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite laikrakstam precizē, ka izbūvēs nelielu ražošanas ēku ar inženierkomunikācijām un veiks teritorijas labiekārtojumu, pārbūvēs apmēram 620 metrus garu Tālavas ielas posmu, ieskaitot centralizēto ūdensvada un kanalizācijas sistēmu un citas inženierkomunikācijas, izveidos 250 metru funkcionālo savienojumu no Tālavas ielas uz Merķeļa ielas industriālo teritoriju (SIA “4Plus”), nodrošinot abu industriālo zonu sasaisti. Izmaksas – ap 1,1 miljons eiro, tajā skaitā 900 000 eiro būtu papildu piesaistāmais ERAF finansējums, atlikušie 200 000 eiro – pašvaldības līdzekļi.
Savukārt cita projekta ideja saistīta ar ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstību Gulbenes ielā un tai piegulošajā teritorijā. “Šobrīd tur ir deviņi uzņēmumi, arī pašvaldība savā īpašumā plāno izbūvēt ražošanas ēku komersantiem,” skaidro A. Prižavoite. Šīs projekta idejas indikatīvās izmaksas ir 150 000 eiro, tajā skaitā nedaudz vairāk nekā 75 000 eiro ir ERAF finansējums, pārējie – pašvaldības līdzekļi.
Agita Bērziņa
