Valsts Narkoloģijas centra dati liecina, ka šobrīd centra uzskaitē ir apmēram 800 nepilngadīgo narkotisko vielu lietotāju.
Valsts Narkoloģijas centra dati liecina, ka šobrīd centra uzskaitē ir apmēram 800 nepilngadīgo narkotisko vielu lietotāju. Aptuveni 200 bērniem ir noteikta atkarības diagnoze.
Kā uzskata speciālisti, narkotisko vielu lietotāju ir vismaz trīs reizes vairāk. Jaunākais heroīna lietotājs ir 11 gadus vecs. Pagājušajā gadā 16 bērni ir miruši narkotisko vielu lietošanas rezultātā. 13 procenti no nepilngadīgo pastrādātajiem noziegumiem notikuši narkotisko vielu ietekmē. Apmēram 60 procenti narkotisko vielu lietotāju ir skolēni.
Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departaments ir sagatavojis Ministru kabineta (MK) Noteikumu projektu. Tajā ir izstrādāta kārtība, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgie bērni saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Šajā tiesību akta projektā ir noteiktas arī prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem.
Bērna tiesību aizsardzības likumā ir noteikts, ka bērns narkomāns jānodrošina ar ārstēšanu un rehabilitāciju. Atkarības ārstēšanā pirmais etaps ir detoksikācija. Pēc tam – motivācijas kursa saņemšana. Un tikai tad var sākt sociālo rehabilitāciju.
Lai saņemtu sociālo rehabilitāciju, bērna vecākiem vai likumīgajiem pārstāvjiem jāvēršas savas dzīvesvietas sociālās palīdzības dienestā. Papildus iesniegumam jāiesniedz arī narkologa atzinums par pakalpojuma nepieciešamību un izieto motivācijas kursu. Nepieciešama arī ģimenes ārsta izziņa par veselības stāvokli un atzīme par HIV un hepatīta testu rezultātiem.
Sociālās palīdzības dienests trīs dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas apseko bērna narkomāna dzīves apstākļus un sāk sociālo darbu ar ģimeni, ja tajā ir problēmas. Šo trīs dienu laikā arī jānosūta visu dokumentu pakete Sociālās palīdzības fondam, kura pienākums ir divu dienu laikā izskatīt dokumentus un izsniegt norīkojumu pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai.
Pakalpojumu sniedzējs iepazīstina gan bērnu, gan bērna vecākus ar pakalpojumu sniedzēja iekšējās kārtības noteikumiem. Tiem ir būtiska nozīme rehabilitācijas procesā. Pieredze liecina, ka bērni mēdz bēgt un arī vecāki, uzklausot viņu sūdzības, izņem bērnu no institūcijas. Tāpēc nepieciešami stingri iekšējās kārtības noteikumi un arī līgumi starp pakalpojumu sniedzēju un bērna vecākiem vai likumīgiem pārstāvjiem, vai pašu bērnu.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus šobrīd var saņemt terapeitiskajā kopienā “Saulrīti”, kur ir 20 valsts finansētas vietas. MK Noteikumu projekta kontekstā paredzēts izsludināt konkursu par tiesībām sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Noteikumu projektā ir plānots par valsts budžeta līdzekļiem pakalpojumu nodrošināt 2003.gadā 80 bērniem, 2004. gadā – 120 bērniem, 2005.gadā – 160 bērniem.
MK Noteikumu projektā plānotas finanses speciālistu apmācības programmas izstrādei un speciālistu izglītošanai. Tā nebūs sagatavošana pamatspecialitātē, bet sociālo darbinieku papildus kvalifikācijas paaugstināšana, jo, lai strādātu ar atkarīgajiem, nepieciešamas speciālas zināšanas.
