Februāra vidū sociālajā vietnē “Facebook” kāda sieviete dalījusies ar šokējošu notikumu, kur divus mēnešus bez ēdiena un ūdens turēti divi suņi, viens no tiem gājis bojā. Policija ierosinājusi kriminālatbildību par suņu nobadināšanu, jo tā ir cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem. Šī ir pirmā reize, kad par dzīvnieku saimnieku un atbildību šaubu nav, jo suņi bija reģistrēti un čipoti. Jāteic, pirmajā reizē, ieraugot fotogrāfijas, kas slīdēja ziņu lentā, tās pat neapskatīju, jo tādi smaga rakstura materiāli ar dzīvniekiem vai bērniem manī rada sašutumu, izbīli, dusmas. Dažbrīd šķiet, kā ko tādu var pludināt sociālajos tiklos, bet no otras puses, kā gan tauta uzzinās savus “varoņus”? Šādi temati liek sirdij sažņaugties. Dzīvnieki pamesti likteņa varā, turklāt dzīvoklī esot bijuši arī kaķi, bet, diemžēl, suņu bads ņēmis virsroku un arī tie gājuši bojā drastiskā nāvē. Suņu meitenei ribas spiežas uz āru, sunim būtu jāsver vismaz 30 kilogramus, bet tas ir uz pusi vieglāks.
Vēl lielāku sašutumu rada tas, ka dzīvnieku saimnieki bijusi ģimene ar trīs bērniem. Kā cilvēku sirdsapziņa spēj pieļaut pat domu tā izrīkoties pret dzīvu būtni? Dzīvnieks ir kā bērniņš, kurš prasa rūpes un atbildību, pretī saņemot mīlestību. Vai jūs spētu kādu sev tuvo iespundēt istabā? Vai kādā dienā atteikties no sava bērna, sakot – tu mums vairs neesi vajadzīgs!
Ir cilvēki, kuri atdos visu saviem un pat citiem dzīvnieciņiem. Piemēram, dzīvnieku ārstēšana dažbrīd prasa lielākus līdzekļus kā cilvēku, ņemot vērā, ka dzīvnieka mūžs ir krietni īsāks. Savukārt kāda man zināma kundze savam kaķim ik dienu pērk krabju fileju, tādējādi lutinot savu ķeizaru, kā viņa saka. Problēma ir cilvēku destruktīvajā domāšanā. Dzīvnieks – tā ir Atbildība.
Padzīvojot Bulgārijā, biju pārsteigta par to, ka tur uz ielām, sabiedriskās vietās, pie jūras ir ļoti daudz pamestu suņu. Arī šie sunīši bija ļoti novājējuši un bezpalīdzīgi staigāja pa Varnas dārzu. Vaicājot vietējiem iedzīvotājiem, kāpēc tā, viņi uz dzīvniekiem skatījās ar nepatiku un apgalvoja, ka tur suņi ir nevajadzīgi, jo no tiem neesot labuma, kaķus gan viņi turot godā, jo tie vismaz ķerot peles. Globāli raugoties, mūsu valstī par dzīvniekiem rūpējas, lai cik skumji tas neizklausītos, bet, ja ne saimnieki to dara, tad vismaz dzīvnieku patversmju pārstāvji, kuri reaģē ļoti ātri dažādās situācijās. Paldies vismaz viņiem par to!
