58. Viņš – Arviss – arī drīz pamanīja skaistās studentes neatvairāmo skropstu notrīsēšanu, sapņainos skatienus, sārto mulsuma rožu uzziedēšanu vaigos, dejojot universitātes ballēs, satiekoties studentu ēdnīcā, kopā vēlāk staigājot pa pilsētu.
Stāsts turpinājumos. 58.
Viņš – Arviss – arī drīz pamanīja skaistās studentes neatvairāmo skropstu notrīsēšanu, sapņainos skatienus, sārto mulsuma rožu uzziedēšanu vaigos, dejojot universitātes ballēs, satiekoties studentu ēdnīcā, kopā vēlāk staigājot pa pilsētu. Viņam Alīna likās kā burvīga un pasakaina būtne, kas pēkšņi atmodinājusi viņa jūtas. Vīrišķīgie sejas panti, staltais augums, slaido roku pirkstu stingrais tvēriens, šarmantais smaids un vīrišķība – Alīnai arī Arviss likās kā tas pasaku princis, par kuru viņa izsapņojusies, jau savas bērnības grāmatas lasot, līdz pat šim brīdim gaidot tieši viņu. Viņš ir tas cilvēks, kuram gatava atsaukties ir viņas sirds, līdzko viņš to vēlēsies. Tas ir viņas sapņu princis, ieraudzīts pēkšņi un tepat līdzās, likteņa nolemtais! Alīna drīz pārliecinās, ka jūtas nopietnas, un viņš ir apliecinājis to pašu. Sarunas par Arvisu ar draudzeni Ilzi vairs nav tās naivās skolnieču sačukstēšanās, kas tik raksturīgas padsmitnieču vecumā. Alīnai ir jau divdesmit divi gadi un pieauguša cilvēka uzskati un domāšana. Abi viņi vairs nav bērni, kas tikai, romantisku jūtu vadīti, staigā rociņās saķērušies. Tagad viss ir citādāk: griba ātrāk piederēt savam izredzētajam ir nepārvarama. Viņi ir par nopietnām attiecībām un uz mūžu. Ilze noder par padomdevēju un tādu kā konsultantu. Ilzes un Vidvuda šaurajā studentu kambarīti reizēm arī Alīna ar savu iecerēto bauda tuvības mirkļus. Ilze jau no studiju sākuma uztur draudzīgas un intīmas attiecības ar puisi no paralēlgrupas. Par kāzām viņi vēl nedomā, tās notiks, kad mācības būs pabeigtas un atrasta stabila darbavieta.
Studentu dzīve ir pieaugušo cilvēku dzīve, un arī Alīna un Arviss tanī metas ar visu savu kaislību spēku, neko nedomājot un neapsverot. Viņi nešaubās ne mirkli, ka viņu mīlestības jūtas nezudīs, un viņi mīlēs un cienīs viens otru līdz sirmam vecumam.
Kad Alīna ar savu izredzēto iepazīstina savus vecākus, viņi uzreiz Arvisu pieņem: gan Irbe, gan Vilis ar meitas izvēli ir mierā. Alīnu nedaudz mulsina tas, ka Arviss nesteidzas viņu iepazīstināt ar savu māti laukos, atrunājoties, ka tam vēl laika diezgan, atliekot iepazīšanos uz nenoteiktu laiku, un tad, kad Alīna ir jau bija grūtniecības otrajā pusē, atkal kaut kādi nenozīmīgi šķēršļi liedz satikties ar Gusti. Tad nomirst Nikolajs, tad Arvisa valsts eksāmeni un universitātes beigšana, un īss rokasspiediens, un iepazīšanās ar Arvisa māti Universitātes izlaidumā. Alīna intuitīvi baidās no tikšanās Ozolos, kas tomēr beidzot pienāk.
Līdz rudenim vairs nav tālu, un kāzas mazā dēļ nav atliekamas. Arviss, liekas, satraucies kā mazs zēns, kad viņi izkāpj no vilciena mazajā dzelzceļa stacijā. Līdz Ozoliem ir četri kilometri, un Guste ir solījusies atbraukt pretī. Viņa nesagaida atbraucējus uz stacijas perona, kā to gribētu redzēt dēls, bet sēžot pie slitas zirgā kā kāda svešiniece, kas nesagaida ar labvēlīgu smaidu sava dēla izredzēto, bet izturas gluži kā gadījuma persona, kurai uzdevums tikai aizgādāt abus atbraucējus līdz lauku mājām. Satikšanās iznāk vēsa, un vārdi, kurus saka viena otrai abas sievietes, ir nenozīmīgi un vēsi, un rokas spiedienam neseko buča uz vaiga, kā pienāktos šādās reizēs. Kad Arviss kā parasti grib izņemt zirga grožus no mātes rokām un kučierēt pats, viņa ar žestu norāda, ka grožus turēs pati un pārsēžas līnijdroškas priekšā kā īsts kučieris. Arviss Alīnas priekšā jūtas neērti, māte izskatās pikta, nemaz ne tāda kā šādā reizē pienāktos. Braucot viņi gandrīz nesarunājas.
