Kopš te dzīvojis pagasta vecākais Dubkēvičs, cita mītnieka Gustei nav bijis, un viņa pēc nemiera mājās ir pat noilgojusies.
Kopš te dzīvojis pagasta vecākais Dubkēvičs, cita mītnieka Gustei nav bijis, un viņa pēc nemiera mājās ir pat noilgojusies.
Lai celtnieki labi un ražīgi strādātu arī pēc oficiālā darba laika kolhozā, Guste pati uzņemas pavāra pienākumus un baro visu brigādi savā mājā. Tagad viņi te ir apmetušies uz dzīvi, un kas var liegt brīvajā laikā piehalturēt! Īpaši Guste izturas pret būvbrigadieri Askoldu, tam tiek gardāks kumoss un sava atsevišķa istaba. Viņš ir no tiem vīriešiem, kas Gustei gluži labi patīk: stalta auguma, runīgs, asprātīgs, tikai mājas saimniecei par nelaimi – viņš ir aizņemts. Tā nu nav liela nelaime – precējies jau nav miris.
Reizēm pēc darba viņš brauc pie ģimenes. Laiks rādīs, kādas izveidosies situācijas. Guste tūliņ netaisās vilkt viņu savā gultā. Ja nu Askolds viņas cerības neattaisno? Pārējie puiši pat sestdienās un svētdienās strādā Ozolos ražīgi, iemet pa malkam no kristāldzidrā, uzliek atskaņotājā darbu rosinošu mūziku, un nevar teikt, ka priekšnieka prombūtnē darba temps samazinātos. Ja ir doti vadoši norādījumi, viss tiek līdz pirmdienai izdarīts. Guste neļauj pār mēru dzert un seko, lai netaisa brāķi. Ozolos reizēm pagrozās arī fermas meičas, tiek uzrīkoti atpūtas vakari. Tur, kur vieni priecājas, citi uzmetas par skauģiem un novērotājiem, ne visi fermas darbinieki ir mierā ar būvbrigādes vīru nostrādināšanu un izklaidēm.
Sāk klīst dažādas nesmukas runas: pie Gustes esot īsts bordelis… Celtnieku brigādes vīri un fermas puiši reizēm saplūcas, un kaimiņu mājas Velta atsauc miliciju: miera traucēšana viņai ir apnikusi. Vienmēr skaļa mūzika, kaimiņos nemiers, kas pa naktīm traucējot gulēt. Ja nelīdzēšot varas pārstāvji, viņa sūdzēšoties oficiāli kolhoza kantorī, un tad jau arī nākšot gaismā droši vien nelegālās celtniecības lietas, viena otra krāsu poda pazušana, celtnieku darba disciplīnas pārkāpumi. Kā aizbāzt Veltai muti un panākt izlīgumu kaimiņu starpā, Guste ilgi nevar izdomāt. Velta ir atraitne, divi pusaugu bērni, personīgās dzīves sarežģījumi… Tādas sievietes bieži skatās pāri sētai otra mājā un saskata tur to, kā reizēm arī nemaz nav, apskaužot un aprunājot, savu dzīvi necenšoties izmainīt. Prieku tādām rada otra uzmanīšana un apsūdzēšana. Guste vairākas reizes piespēlējusi arī Veltai kādu izdevību no jauna iepazīties, taču bez panākumiem: bērnu dēļ viņa palikšot godīga atraitne, nevis pasaules padauza, kam ne kauna, ne goda.
