Klausoties sestdienas vakarā Valsts prezidenta Valda Zatlera uzrunu, līdz pat pēdējam brīdim neticēju, ka viņš nāks klajā ar paziņojumu, kas pēdējās dienās kļuvis par galveno sarunu tematu – ierosinās Saeimas atlaišanu. Pēdējos gados ir bijuši vairāki gadījumi, kad par to ir runāts, taču nekad nav izdarīts līdz galam.
Izdzirdot, ka beidzot tas tiešām notiks, ķēros pie telefona, lai dalītos pārsteigumā un priekā ar kādu citu. Tiesa, sazvanīt sev vēlamos cilvēkus neizdevās ar pirmo piegājienu. Mobilo telefonu tīkls bija pārslogots, jo izskatās, ka arī daudzi citi reaģēja līdzīgā veidā. Parasti šādas problēmas rodas, iestājoties jaunajam gadam. Tas, ka tā notika pēc prezidenta uzrunas, tikai parāda efektu, kādu tā radījusi cilvēkos. Paralēles ar jauno gadu man gribētos vilkt ne tikai šajā ziņā. Prezidenta paziņojumu var uzskatīt par jaunas lappuses atšķiršanu valsts vēsturē, jo šī ir pirmā reize kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, kad tiek ierosināta Saeimas atlaišana.
Prezidenta uzruna man lika atcerēties laiku pirms vēlēšanām, kad cilvēki tiek mudināti nestāvēt malā un atdot savu balsi par tiem, kas to spēs novērtēt. Iepazīstoties ar vēlēšanu rezultātiem un iedzīvotāju aktivitāti, ne reizi vien ir pārņēmusi sajūta, ka šie vārdi tā arī nav sasnieguši adresātu. Tagad ierosinātā Saeimas atlaišana savā ziņā uzskatāma par otru iespēju rūpīgāk pārdomāt savu izvēli. Galu galā pārmaiņas jāsāk ar pašiem. Ja mēs nemainīsim savu attieksmi, tad nav ko brīnīties, ja arī viss pārējais paliks tāds pats kā līdz šim.
