“Oto ir pats labākais un mīļākais suns. Kad aizejam uz nodarbībām treniņu laukumā, viņš ir greizsirdīgs, ja samīļoju kādu citu suni. Laukumā Oto ir pats mazākais, toties pats skaļākais, tomēr visu mīlulis.
“Oto ir pats labākais un mīļākais suns. Kad aizejam uz nodarbībām treniņu laukumā, viņš ir greizsirdīgs, ja samīļoju kādu citu suni. Laukumā Oto ir pats mazākais, toties pats skaļākais, tomēr visu mīlulis. Pašlaik nezinu, ka Alūksnes rajonā būtu vēl kāds miniatūršnaucers,” raksturo Santa Masinga.
Santa par Oto ir pateicīga draudzenei Daigai. Viņa ieteica uzlabot veselību, iegādājoties suni. Iespējams, ka tieši šis suns ir piemērotākais, jo tas dzimis 23.martā, tātad Auna zīmē tāpat kā viņa saimniece. Suņuka izcilos radurakstus deviņās paaudzēs apliecina dokumenti. Mazajam šnauceram ir četri vārdi – Oto Ti Fio Favorīts. Pēdējais ir suņu kluba, kurā audzēts Oto, nosaukums. Vārdu Oto varēja izvēlēties Santa. “Es tā parēķināju, ka vizītēs pie ārsta un par zālēm biju iztērējusi vairāk nekā par šķirnes suni. Tagad katru dienu abi vairākas stundas staigājam svaigā gaisā, tāpēc naktī mums ir salds miegs,” atzīst saimniece.
Nepiekāpjas lielajiem suņiem
S.Masinga bija sapņojusi par savu suni. Viņai patīk buldogi, bet tiem tek siekalas. Aiz šnaucera paliek tikai smiltis, ja suns gājis pa tām. Spalvu Oto nemet, tā ar speciālu instrumentu ir jāizplēš saimniecei. Turklāt tas nav sevišķi prasīgs. Ēd visu, varbūt pat par daudz, bet barības daudz nevajag.
Santas vecākiem bija suns, kas nodzīvoja 19 gadus. Kamēr tas bija dzīvs, pat domāt nevarēja par citu suni. Tēvs zināja par meitas lēmumu, bet mātei tas bija pārsteigums. Kad viņas dzimšanas dienā Santa atbrauca kopā ar Oto, nebija liela prieka. Tagad sunīti gaida ne tikai tēvs, bet arī māte. Savukārt šnauceram patīk bērni. “Ja rindā stāvētu daudz bērnu un es, man liekas, ka Oto ietu pie viņiem, nevis pie manis,” domā sieviete. Viņa uzsver, ka šnaucers ir ļoti komunikabls.
Šķirnei neraksturīga ir Oto nemitīgā riešana. Šā iemesla dēļ citi kluba “Remis” dalībnieki viņu iesaukuši par čečenu. Kad abu nav nodarbībās, pārējie jūt viņu trūkumu, jo ir neparasts klusums. “Viņš nekad nepiekāpsies lielajiem suņiem. Ir tikai daži suņi, ar kuriem viņam ir labas attiecības. Kad Oto bija pavisam mazs, noskatījās, kuram sunim ir uzpurnis, un iekoda tam kājā. Vārdu sakot, ir mazs kašķis,” secina saimniece.
Necenšas uzvarēt sacensībās
Alūksnes ziemas čempionātā Oto izcīnīja pirmo medaļu, iegūstot otro vietu kopvērtējumā. Pirmais posms bija šķēršļu josla, kur viņš bija trešais. Otrajā posmā mazajam suņukam vajadzēja vilkt lielo saimnieci uz slēpēm. “Tas bija Oto par smagu, tāpēc par abiem vilkām citu slēpotāju,” atklāj Santa. Sacensībās viņš startē kopā ar augumā daudz lielākiem ciltsbrāļiem. Šnaucers ir atsperīgs un augstu lec, tāpēc Oto nav grūti pārvarēt barjeras. Pa baļķi viņam ir vieglāk iet, bet tās ir vienīgās priekšrocības. Garajā trasē viņa mazās kājiņas nevar apsteigt vācu aitu suņus vai rotveilerus.
“Esmu ar viņu maz strādājusi, tāpēc eksāmenu droši vien nenoliksim. Oto ēd visu, ko viņam dod, vienalga – svešs vai savējais. Sevišķi garšo siers. Ja to sajutīs, tad būs gatavs uz visu,” skaidro saimniece. Viņa neuztraucas, ka Oto būs “otrgadnieks”. Mērķis nav uzvarēt sacensībās. 27.augustā Alūksnē būs Vidzemes suņu daudzcīņas čempionāts, un tajās Oto centīsies sevi parādīt iespējami labi.
Santa mazliet apskauž draudzenes Daigas šnauceru panāmus, bet atzīst, ka tie prasīja lielu darbu. Viņa suņus trīs mēnešus trenējusi bez jūtamiem rezultātiem, bet tad pēkšņi tie visu pratuši, turklāt klausa uz vārda. “Mans Oto vairāk ir tāds mīļsunītis, bet ne muļķis. Ja ar suņiem strādā, tad visi ir gudri. Tomēr, manuprāt, mazajiem nav tāds intelekts kā lielākajiem ciltsbrāļiem. Tiesa, milzu šnauceri ir policijas suņi,” spriež S.Masinga.
Baidās tumsas, bet ne šāvienu
Šnauceri ir labi sargi. Oto šausmīgi rēja naktī, kad Santai nozaga automašīnu. Saimniece sargam sadeva pa dibenu, sakot, ka kaimiņi guļ un nevar trokšņot. Tikai otrā rītā atklājās riešanas iemesls. Neparasti, ka Oto gluži kā mazs bērns baidās no tumsas. Toties viņš nebēg pagultē, kad ducina pērkons vai šauj raķetes. Šnauceriem ir ļoti laba oža, tāpēc Vācijā tos izmanto narkotiku meklēšanā.
Santas mašīnā šnaucers jūtas kā paradīzē. Tiesa, Oto ir jāpiesien, jo suņa mazie asie zobiņi ir sagrauzuši drošības jostu, mobilā telefona maciņu un citas lietas, kamēr Santa to atstāj vienu. “Viņam ir tik daudz rotaļlietu, ka bērni varētu apskaust. Graušanai noder dabīgais kaltētais liellopa penis, gumijas mantiņas un koka klucīši, bet nekas nemazina vēlmi košļāt visu, ko Oto atrod par piemērotu,” secina sieviete.
Mazā palaidņa lielākais nedarbs ir saplēsts jauns linolejs. Arī tapetes ir apgrauztas.
“Protams, biju dusmīga, bet pēc tam secināju, ka tās ir materiālas vērtības. Oto varu samīļot un sarāt. Viņš visu saprot un neko neiebilst,” saka Santa. Viņa ir ieguvusi jaunus draugus, kam ir suņi. Izrādās, ka šnauceram patīk arī kaut ko nozagt virtuvē. Oto ļoti garšo upenes, zemenes un gurķi.
“Frizūru” veido trīs stundas
Santa suņuku ir nedaudz izlutinājusi. Pulksten 5.00 ir jāceļas un jāved Oto pastaigā. Tiesa, agri piecelties viņai nav grūti. Toties vakara pastaigu pulksten 22.30 ir grūtāk sagaidīt. “Kad atgriežamies no rīta pastaigas, vēl nedaudz paguļam vienā gultā. Droši vien Oto varētu nevest ārā tik agri, bet tā viņš ir ieradināts. Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, tāpēc nevaru atļaut sākt riet. Turklāt ir savs pluss – man modinātāju nevajag,” stāsta S.Masinga.
Pēc pulksten septiņiem Oto pielien pie auss. Ja izdzird telefona vai modinātāja zvanu, tad ir ļoti neapmierināts un izliekas, ka ir aizmidzis.
Šnauceram ir vajadzīgs īpašs kažoka “griezums”. Alūksnē nav neviena “friziera”, kam varētu uzticēt tik sarežģītu uzdevumu. Kad uz Strautiņiem atbrauc draudzene Daiga, tad viņai ir vairāk nekā trīs stundu darbs, lai sapostu Oto.
Šķirnes sunim vajadzētu būt grieztām ausīm. Tās jāapgriež trīs mēnešu vecumā, bet Oto būs jau pusotru gadu vecs. Tagad suns atgādina Čeburašku, turklāt katru mēnesi jāizdod pieci lati zālēm pret ausu ērcēm, blusiņām un citiem parazītiem. Astes Oto nebija.
Santa uzzinājusi, ka šās šķirnes suņi ir starp tiem, kam astes ir trauslas, tāpēc tās nocērt jau maziem.
“Lai Oto varētu būt bērnu tēvs, viņam vajadzētu piedalīties izstādē. Visi ķermeņa parametri un spalva ir atbilstoša prasībām, vienīgi ausis – ne. Pagaidām suņuks nav iemācīts arī skaisti stāvēt,” vērtē Santa.
