Zemeņu laiks jau teju, teju būs garām. Taču tad varēsim baudīt citas meža un dārza ogas, kas ir vērtīgs diētisks produkts un neatņemama uztura sastāvdaļa.
Zemeņu laiks jau teju, teju būs garām. Taču tad varēsim baudīt citas meža un dārza ogas, kas ir vērtīgs diētisks produkts un neatņemama uztura sastāvdaļa. Nez vai var atrast tādu dārzu, kur neaug upenes, jāņogas, ērkšķogas un avenes.
Ogulāju pārceļošana no savvaļas mežiem un upju krastiem uz dārziem notikusi 11.līdz 17.gadsimtā, bet pirmās ziņas par avenēm atrodamas jau pirms mūsu ēras Katona darbos. Jau sen dažādas ogas, kā arī ziedus, lapas un dzinumus izmantoja tautas medicīnā, īpaši avenes un upenes, ko bieži vien audzēja klosteru dārzos. Tagad izveidotas daudzas ogulāju šķirnes gan desertam, gan pārstrādei, vienas galvenokārt audzēšanai mazdārziņos, jo tām vajadzīgs daudz roku darba, bet citas – audzēšanai lielās platībās.
Veidojas no trīs sugām
Avenes pārstāv ar augļaugiem bagātās rožu dzimtas kazeņu ģinti. Pasaulē pazīstamas 120 aveņu sugas, kuras izplatītas visos kontinentos un atrodamas, sākot no Arktikas un beidzot ar tropiem. Starp aveņu sugām ir gan mūžzaļas, gan arī vasarzaļas. Ņemot vērā lielo sugu bagātību un daudzveidību, viss aveņu šķirņu sortiments izveidojies no trīs sugām. Tās ir divas meža avenes pasugas – Eiropas sarkanā avene un Amerikas dzeloņainā avene, kā arī melnā vai kazeņveida un purpuraugļu avene, kas ir melnās avenes un Amerikas dzeloņainās avenes dabisks krustojums.
Izveido līdz 200 ziedu
Latvijā avenes pirmo reizi minētas J.H.Cigras izdotajā katalogā 1803.gadā. Atkārtotā kataloga izdevumā 1828.gadā atrodamas trīs aveņu šķirnes – Ķīles lielā sarkanā, Maltas lielā dzeltenā un Amerikas avene. 20.gadsimta 20. – 30. gados aveņu šķirņu skaits strauji pieauga, taču tās galvenokārt bija Rietumeiropā radītas šķirnes.
Sevišķi populāras bija vācu šķirne ‘Preussen’ un angļu ‘Lloyd George’, kas bija plaši izplatītas 60.gados. Šīs šķirnes kļuvušas par pamatu lielai daļai Rietumeiropā izveidoto šķirņu. Piemēram, šķirne ‘Lloyd George’ piedalījusies apmēram 90 procentu Eiropā izveidoto šķirņu radīšanā. 70. – 80.gados selekcijā iesaistītas jaunas aveņu sugas. Tādas kā vīna avene, kurai nogatavojušās ogas ilgāku laiku bez bojāšanās spēj saglabāties pie krūma, un Kokburna avene, kurai ir augsta potenciāla ražība – uz viena augļzara tā spēj izveidot līdz 200 ziedu.
Izmanto pret mazasinību
Avenes ir labs vitamīnu avots, kas noder kā ārstniecības augs un nektāra ieguvei. Aveņu ogās ir daudz vērtīgu vitamīnu un minerālvielu. Pateicoties tam, ka avenes satur dzelzi, varu un folijskābi, tās ir labs profilaktisks līdzeklis pret mazasinību. Ogās esošās vielas organismā uzlabo vielmaiņu un neitralizē dzīvnieku izcelsmes organiskās skābes. Tās noder dažādu slimību profilaksei un ārstēšanai. Tā kā avenes satur salicilskābi, tās no seniem laikiem izmanto kā vieglu sviedrēšanas un temperatūras pazemināšanas līdzekli saaukstēšanās reizēs. Aveņu lapu uzlējumu lieto, ārstējot kakla iekaisumus, ziedi no svaigām lapām derīgi pinnēm un izsitumiem, ziedu uzlējums – pret hemoroīdiem, bet ziedu novārījums – pret konjunktivītu un pinnēm. Biškopjiem avenes labi pazīstamas kā lielisks nektāraugs. No viena hektāra stādījuma var iegūt 59 līdz 116 kilogramus medus.
Zied vienu līdz divas nedēļas
Pie mums sastopamas avenes ir puskrūms ar divgadīgu virszemes daļu un daudzgadīgu pazemes daļu. Avenes ražo uz divgadīgiem dzinumiem, kas pēc ogu nogatavošanās atmirst. Jāatceras, ka pēc ražas novākšanas avenes nokalst. Izņēmums ir remontantās vai rudens avenes, kuras ražo uz tā paša gada dzinumiem. Salīdzinājumā ar citiem ogulājiem avenes zied vēlu – jūnijā, un ziedēšana ilgst vienu līdz divas nedēļas.
Krāsa ir visdažādākā
Ogu lielums ir atkarīgs gan no augšanas apstākļiem, gan šķirnes. Meža avenēm ogas masa ir 0,2 līdz 0,5 grami, bet dažādām aveņu šķirnēm ogas masa ir 1,5 līdz 12 grami. Kopumā ogas masa atkarīga no no atsevišķo kauleņu lieluma un skaita ogā. Ogu krāsa var būt visdažādākā, sarkanajām un pupuraugļu aveņu šķirnēm tā variē no dzeltenas un oranžas līdz tumši sarkanai. Melnajām avenēm tā var būt dzeltena, dzintarkrāsas vai arī melna ar zilganu apsarmi. Pārstrādei pieprasa sarkanaugļu šķirnes, bet dzeltenās krāsas ogas galvenokārt izmanto svaigam patēriņam.
Trūkst izturības pret zemu temperatūru
Šķirņu izvēle ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem sekmīgai aveņu audzēšanai. Augstražīgas, ziemcietīgas šķirnes nodrošina ikgadēju ražu. Pasaulē pazīstamas ap 3000 aveņu šķirņu, taču sortiments, kuru audzē plašāk, ir ierobežots. Šķirnes atšķiras pēc ziemcietības, ražības, ogu lieluma, kvalitātes, garšas, ogu ienākšanās laika un slimībizturības. Latvijā audzē no dažādām valstīm ievestas šķirnes. No Rietumeiropas valstīm ievestajām šķirnēm galvenokārt trūkst izturības pret zemu temperatūru, bet kontinentālā klimatā audzētās šķirnes ir jutīgas pret atkušņiem un krasām temperatūras svārstībām.
