Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķus arvien vairāk satrauc, ka nākas secināt, -viņu palīdzība tiek meklēta, kad slimība ir jau ielaista. Cilvēki nav laikus devušies pie ģimenes ārsta vai speciālista, nav arī centušies ārstēties paši, bet līdz pēdējam cerējuši iztikt bez mediķu palīdzības.
“Alūksnes un Apes novados tāpat kā citviet ir daudz izsaukumu, kuros nākas konstatēt – slimība ir jau ielaista. Tad ārstēšanās ir ilgāka un arī dārgāka. Tāpēc gribu aicināt būt atbildīgākiem par savu veselību. Var saprast, ka laukos dzīvojošajiem pieeja ģimenes ārstiem ir ierobežota. Taču ir jārēķinās ar tādu veselības aprūpi, kāda ir mūsu valstī. Diemžēl gandrīz ik dienu ir divi vai trīs izsaukumi, kuros slimniekam ir jau ļoti slikti,” stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģiona centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka.
Viņa brīdina, ka dažkārt novēlotiem izsaukumiem ir bēdīgas sekas – slimnieks mirst neatliekamās palīdzības mašīnā vai pēc tam slimnīcā. Turklāt ielaistas slimības ir gan gados vecākiem, gan jaunākiem cilvēkiem. “Tagad arī gados jauniem pacientiem ir saslimšanas, kuras prasa regulāru medikamentu lietošanu un ārstu apmeklēšanu. Savukārt gados vecākiem cilvēkiem svarīgi ir arī sociālie apstākļi, tuvinieku un līdzcilvēku rūpes,” norāda S.Bračka. Viņa secina, ka šajās situācijās vienlīdz liela nozīme ir naudas un atbildības trūkumam. Vienkāršāk ir izsaukt neatliekamo palīdzību, kad citādi vairs nevar, nevis laikus rūpēties par veselību.
