Nenoliedzami, Jolandas Suvorovas uzstāšanās saista publikas interesi.
Nenoliedzami, Jolandas Suvorovas uzstāšanās saista publikas interesi. “Par popularitāti nevaru sūdzēties. Mani aicina uzstāties visdažādākajos pasākumos, reprezentācijās naktsklubos, kultūras namos. Tikai nopelnīt Latvijā var maz un arī idejas grūti īstenot. Nav tāda kluba Rīgā, kur varētu iestudēt vērienīgu šovu,” spriež Jolanda.
Taču viņa nezaudē cerības, ka kādreiz izdodsies iestudēt krāšņu austrumu stāstu par mīlestību ar pārsteidzošiem tērpiem kurā, protams, būs arī humors. “Es pati esmu izvēlējusies humoristisku stilu ar erotisku pieskaņu un domāju, ka man izdodas cilvēkus iepriecināt,” piebilst sieviete. Un nevar noliegt, ka apaļīgās dāmas parādīšanās uz skatuves liek pasmaidīt un tikai apbrīnot, cik lieliski viņa spēj izmantot to, kas dabas dots. “Vienmēr man visi prasa par figūru. Godavārds, es cīnos ar diētām, visu laiku vājēju. Ko tad man darīt? Nomirt kompleksu dēļ? Es uzstājos, un cilvēkiem patīk. Un tas ir arī galvenais,” uzsver Jolanda. Turklāt daudzi teikuši, ka novājēšana mākslinieces imidžu tikai graušot. Iespējams, ka viņiem ir taisnība.
Tagad visu laiku – 45
Pirms vairākiem gadiem Latvijas presē bija rakstīts, ka Jolandai ir 49 gadi. Savukārt par viņas apaļās jubilejas svinībām informācijas nav bijis nekādas. “Nav un nebūs. Man tagad visu laiku ir 45 gadi, pie tā es palieku. Kad uzstājos Vācijā, izstāstīju, cik gadu man ir patiesībā. Neviens neticēja, un tad kolēģi mākslinieki sāka mani kūdīt, ka nav nekādas nepieciešamības teikt, cik esmu veca. Lai tā būtu vienmēr – “baba jagodka”,” sevi raksturo māksliniece. Par uzstāšanos Vācijā viņai ir jaukas atmiņas. Mākslinieks tur tiek novērtēts, daudz koncertu, daudz publikas un arī attiecīga samaksa. “Vācijā esam uzstājušies trīs reizes, pērn piedalījos Ziemassvētku un Jaungada šovā kā Sniegbaltīte. Šī loma man labi pazīstama, cirkā es divus gadus tēloju Sniegbaltīti. Tāpēc daudzi mani dēvē par “sņeguročku”,” skaidro viņa. Priekšnesumus atzinīgi novērtējuši vācieši un emigranti. Protams, programma tikusi pielāgota gan vieniem, gan otriem. “Vācijā tomēr mani mīl,” konstatē Jolanda.
Latviešu publika visvairāk viņu atceras no humora raidījumiem televīzijā kopā ar populāro Fredi. Kas gan nezina atraktīvo zobārstu un viņa medmāsu? Jolanda žēlojas, ka Fredis viņu esot aizmirsis. Reizēm gan abus uzaicinot piedalīties kādā reprezentācijā. “Taču viņš jau tagad tikai dzied,” piebilst Jolanda.
Vecvecvectētiņš – turks
Māksliniecei šķiet, ka cilvēki par viņu zina daudz. “Mana dzīve un biogrāfija ir daudz publiskota presē, un noslēpumu nav nekādu. Es arī neko neslēpju, ja jautā, tad arī atbildu,” viņa saka.
Dzimusi Jolanda kādā koncertturnejā Krievijā Harkovā. “Vecāki bija mākslinieki, un es – maza meitene – braucu viņiem līdzi. Skolas gaitas sākās Rīgā. Mana mamma pēc tautības ir latviete, bet tētis – moldāvs,” stāsta Jolanda. Viņas mamma ir dzimusi ludzāniete, bet vectētiņš savulaik bijis Ludzas ģimnāzijas direktors. “Kādu asiņu ir vairāk, grūti pateikt. Katrā situācijā tas izpaužas citādāk. Temperaments gan man no dažādām nācijām. Ko jūs gribat, vecvecvectētiņš man bija turks, bet vecvecvecmāmiņa – poliete,” skaidro Jolanda.
Uz skatuves viņa esot jau vairāk nekā trīsdesmit gadus. “Tas ir ļoti ilgi un grūti, jau gandrīz domāju, ka nākamgad vairs neuzstāšos. Problēmas rada arī tas, ka esmu gan menedžere, gan mākslinieciskā vadītāja, gan tērpu dizainere, kā arī programmas veidotāja. Visu daru pati,” uzsver māksliniece.
Gan slīkusi, gan degusi
Karjeru viņa uzsākusi kā dziedātāja. Jolanda ir absolvējusi Leņingradas konservatorijā Estrādes mūzikas nodaļu, mācījusies režisoru kursos Maskavā. “Es darbojas dažādās jomās. Neticēsiet, bet esmu bijusi arī topmodele. Ne jau vienmēr esmu bijusi tik apaļa. Pieņēmos svarā, kad ar mani atgadījās visādas nelaimes, esmu cietusi daudzās avārijās. Kas tik nav noticis, esmu gan slīkusi, gan degusi. Citādāk jau nemaz nav iespējams, ja cilvēks visu dzīvi ir uz riteņiem,” atzīst sieviete. Savulaik visa Padomju Savienība izbraukāta vismaz piecas reizes.
“Ar katru gadu man atklājas aizvien vairāk talantu. Patīk strādāt ar jauniešiem, es viņus sagatavoju darbam ārzemēs deju klubos. Daudzi mani audzēkņi tagad brauc strādāt, piemēram, uz Portugāli. Vēl jau pati uz skatuves kādus gadus astoņus kāpšu, ka tik būtu veselība. No avārijām mugurkauls ir vārīgs, un tas jāsaudzē,” saka Jolanda. Taču viņas idejas tālāk īstenošot audzēkņi. Kā Jolandas nepārtraukto prombūtni uztver ģimene? ” Sēž mājās, kas tad viņiem prasīs, patīk vai ne. Domāju, viņi to pacieš. Es esmu patstāvīga, pati izlemju, kā rīkoties. Un skatuve – tā ir mana dzīve,” ir pārliecināta Jolanda Suvorova.
