Latvijas pagastu vadītāju sapulcē Jaunpiebalgā Alūksnes rajonu pārstāvēja 12 pašvaldību vadītāji, tātad vairāk nekā līdz šim līdzīgos pasākumos.
Latvijas pagastu vadītāju sapulcē Jaunpiebalgā Alūksnes rajonu pārstāvēja 12 pašvaldību vadītāji, tātad vairāk nekā līdz šim līdzīgos pasākumos.
Viņi tāpat kā citu rajonu kolēģi atbalsta rezolūciju par pagastu attīstību un demokrātijas principu ievērošanu novadu veidošanā.
Nepiekrīt piespiedu apvienošanai
Pašvaldību vadītāji prasa Saeimai un valdībai atcelt administratīvi teritoriālās reformas likuma normas par piespiedu apvienošanos un veidot jaunas administratīvās teritorijas tikai saskaņā ar pašvaldību lēmumiem. Tās vēlas saglabāt iespēju patstāvīgi lemt, kā turpmāk saukties – par novadu vai pagastu.
“Neesam pret reformu. Bet nevar bez pamatojuma izlemt, kāds būs novads. Pašreizējā situācijā gribam saglabāt sava pagasta patstāvību. Ja novadi varēs pierādīt, ka tajos ir straujākas attīstības iespējas un valsts politika sekmēs ražošanas uzņēmumu darbību lauku pagastos, tad uzlabosies iedzīvotāju dzīves līmenis.
Apvienošanās vien nevar neko uzlabot,” skaidro Alsviķu pagasta padomes priekšsēdētāja Sandra Zeltiņa.
Prasa finanšu garantijas
Viņa uzskata, ka nepieciešams iedzīvotāju referendums, lai būtu pilnīgi skaidrs viedoklis. Mazajām pašvaldībām ir grūti izdzīvot un vēl attīstīties, tāpēc tām vajadzētu domāt par apvienošanos. Tomēr alsviķieši neredz, ka tā varētu kaut ko iegūt. “Novada centrs būs ieguvējs tāpēc vien, ka tur palielināsies darbavietu skaits. Bet citos aspektos Alūksne var būt zaudētāja,” spriež S.Zeltiņa.
Lielākā daļa Alūksnes rajona pagastu padomes piekritušas apvienoties novadā, bet ar nosacījumiem valdībai. Tās prasa sākt valsts atbalsta programmas realizāciju jau šajā gadā un turpināt to vismaz līdz 2012.gadam, paredzot tās finansēšanai ne mazāk kā divus procentus no valsts budžeta, turklāt kompensēt zaudējumus to pagastu teritorijām, kas nebūs novadu centri.
“Nevajadzētu pieļaut, ka attālinās pakalpojumi no iedzīvotājiem vai arī kaut kā būtu jākompensē izdevumi, kas saistīti ar attālumu no centra. Liepna no Alūksnes ir 33 kilometrus, bet pierobežā dzīvojošiem attālums ir par 15 kilometriem lielāks,” atzīst Liepnas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols.
Neskaidrības rada protestus
Likums par novadu veidošanu ir jārealizē līdz 2005.gadam, bet neskaidrību vēl ir daudz. Latvijas pagastu vecāko sapulcē demisionējušās valdības ministrs Ivars Gaters kritizēja pašvaldības par konstruktīvu priekšlikumu trūkumu. Tomēr pagastu vecākie nepadevās un prata atspēkot viņa idejas par novadu veidošanas lietderību.
“Vai valdība garantēs mūsu iedzīvotājiem pakalpojumus, kas ir paredzēti Ministru kabineta noteikumos? Vai varēs saņemt medicīnas un glābšanas dienestu palīdzību noteiktā laikā? Kādas būs investīcijas ceļu sakārtošanai? Ir ļoti svarīgi zināt, kad un kā to nodrošinās,” klāsta L.Sīpols.
Vērā ņemama ir iespēja pēc apvienošanās saņemt Eiropas Savienības finansējumu lielu projektu realizācijai. Tomēr tas nevar būt vienīgais reformas mērķis. Pašlaik rodas iespaids, ka lielas teritorijas ir vajadzīgas, lai tās būtu vieglāk administrēt no Rīgas. Bet iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai ir vajadzīga labvēlīga vide. Par to reformas autori klusē.
