Pedagoģe Inga Rubene teikusi viedus vārdus par notikumiem mūsu dzīvē: “Katra cilvēka dzīvi ietekmē notikumi, kas atnāk, kādu laiku ar mums pavada un tad atkal aiziet. Dažkārt tie apstādina, izaicina un piespiež. Dažkārt iedvesmo, iedrošina un maina. Ne mazāk svarīga ir mūsu atvēršanās, ļaušanās, uzdrīkstēšanās darboties kopā ar tiem. Tā veidojas mūsu dzīves neatkārtojamais raksts. Kā audums, kas vēl nav uzausts līdz galam, kā taka, kas vēl tikai tiek iemīta.” Šķiet, vēl precīzāk es nespētu raksturot visu, ko esmu piedzīvojusi šajā gadā, kas bijis tik dažāds un ļāvis izdzīvot visas
I. Rubenes minētās norises, ko notikumi spēj ar mums paveikt.
Šajā gadā bijušas pārmaiņas un pielāgošanās – tās ir gan izaicinājušas, gan piespiedušas, gan arī likušas mainīties. Vai tas viss bijis pareizi – to rādīs laiks, bet šodien tā noteikti ir vērtīga pieredze, uz kuru atskatīties un no kuras arī mācīties.
Šajā gadā diemžēl ir bijušas arī lielas fiziskas sāpes, kas tevi vārda vistiešākajā nozīmē “atsēdina” – tā, ka nekur nevari aizskriet savā ierasti raitajā solī; tā, ka pat zeķes uzvilkšanai kājā nepieciešama palīdzība… Tas bija laiks, kas piespieda mani apstāties un caur sāpēm nodoties pārdomām, izlasīt labas grāmatas, izdarīt secinājumus un iemācīties lauzt sevi, pieņemt citus tādus, kādi viņi ir (atzīstu, tas līdz galam man vēl ir jāmācās izdarīt…). Un tieši šajā gadā es visvairāk novērtēju vārdus: “Neuztraucies, tiksim galā! Viss būs labi!” – no tuviniekiem un arī no kolēģiem. Tāpat kā to mirkli, kad zeķi kājā atkal uzvilkt varēju tomēr pati!
Šajā gadā esmu arī piedzīvojusi patiesu lepnumu par savu dzimto pilsētu Alūksni un mūsu novadu. Patiesībā šādi mirkļi bija pat divreiz – šoruden, kad Alūksnes novada pašvaldība rīkoja brokastis kopā ar uzņēmējiem un stāstīja par jau paveikto un jaunajām iecerēm, kā arī 12. novembrī, kad Alūksnē notika Ministru kabineta izbraukuma sēde, ko klātienē apmeklēja visi ministri, un atkal izskanēja Alūksnes un mūsu novada vārds. Mēs varam kritizēt politiķus – savas pašvaldības un valsts, vērtēt viņu pareizās un nepareizās darbības – tomēr šī vieta ir mūsu, tā ir mūsu Alūksne, kas nenoliedzami top skaistāka un attīstās. Un esmu lepna, ka dzīvoju tieši šeit.
Ne tikai šis gads, bet šis laiks kopumā ir pārmaiņu laiks, kas nes sev līdzi daudzus izaicinājumus. Ir jāprot analizēt situāciju, paredzēt un jau ieviest nākotnē vajadzīgo un līdztekus turpināt šodienu. Tas ir ļoti grūti, bet mums tas ir jāspēj, jo šis ir mūsu laiks, kurā dzīvojam. Lai mums katram izdodas saskatīt savas iespējas, pieņemt izaicinājumus un pareizos lēmumus!
