Apes novada dome apkopojusi iedzīvotāju iebildumus un ar pavadvēstuli nosūtījusi Vides pārraudzības valsts birojam un SIA “LatGranits”, kas gatavojas uzsākt dolomīta izstrādi.
Apenieši vēstulēs pauž neapmierinātību, jo derīgo izrakteņu atradnes “Saulrīti” darbība nelabvēlīgi ietekmēs apkārtējo māju iedzīvotāju dzīves apstākļus un vidi.
“Mūsu pašvaldība vispirms vērtē, kādu ietekmi šī uzņēmējdarbība varētu atstāt uz vietējo iedzīvotāju sadzīves apstākļiem. Tāpēc uzņēmējiem, ir ne tikai jāievēro visas sanitārās un vides aizsardzības prasības, bet arī jākompensē iedzīvotājiem neērtības, kas rastos, uzsākot dolomīta izstrādi,” norāda Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju.
Viņa uzsver, ka par kompensāciju veidu un apmēru SIA “LatGranits” pārstāvjiem būtu jāvienojas ar katru, kura nekustamais īpašums atrodas “Saulrītu” potenciālās darbības zonā. Turklāt tiek prasīts veikt aprēķinus, cik ilgā laikā atradnē varētu atjaunoties statiskais ūdens līmenis pēc dolomīta ieguves pārtraukšanas vai tās rekultivācijas. Maģistrālais gāzes vads atrodas tikai 1,3 kilometrus no atradnes vietas, tāpēc nepieciešams noskaidrot, kādu seismisko ietekmi uz to varētu izraisīt dolomīta irdināšana ar spridzināšanas metodi.
Spridzināšana rada plaisas ēku sienās
Protams, spridzināšana ietekmēs arī tuvākajā apkārtnē esošās ēkas. Zemnieku saimniecības “Jaunaugstkalni” īpašniece Ilze Sproģe secina, ka nav paredzētas kompensācijas par bojātām ēkām. Viņas saimniecība atrodas tikai 220 metrus no atradnes robežas, bet citi īpašumi ir vēl tuvāk. Tas uztrauc arī zemnieku saimniecības “Madaras” īpašnieci Dzintru Metuzāli. 2007.gadā, kad dolomītu spridzināja turpat netālu izveidotā SIA “DSG karjeri” atradnē, stipri cieta viņas liellopu novietne “Dzeņi”.
Maija Kārkliņa atzīst, ka akas un dziļurbumus var atjaunot, bet uz ēkām spridzināšana var atstāt neatgriezeniskas sekas. Tāpēc ir svarīgi ņemt vērā, ka ēku pamati ir balstīti uz dolomīta slāni. Tādas ir vismaz desmit saimniecību ēkas, no kurām tuvākās atrodas tikai apmēram 100 metru attālumā. Lai gan tiek apgalvots, ka sprādzienu vibrācijas būs tikai pieļaujamās robežās, līdzšinējā pieredze liecina, ka daudzas ēkas ir mazizturīgas.
Pazudīs ūdens akās,
pārplūdīs zemes
“Dzidrumu” saimnieks Ritvars Valters kategoriski noraida dolomīta ieguves karjera ierīkošanu. Viņš norāda, ka tā darbības rezultātā ne tikai pazudīs ūdens akās, bet tiks applūdināta viņa zeme un mežs.““Saulrītu” atradnē dolomīts atrodas ļoti dziļi, tāpēc ir nepieciešama ūdens atsūknēšana. To novadīs Bērzu purva grāvī, kas jau tagad nespēj aizvadīt ūdeni līdz Melnupei. Tātad cietīs lauksaimniecības zemes, arī mans īpašums,” secina Dz.Metuzāle.
SIA “LatGranits” darba ziņojumā par ietekmi uz vidi ir teikts, ka smagā transporta radītie putekļi ietekmēs augu veģetāciju 30 metrus abās ceļa pusēs. “Tas nozīmē, ka ceļš un kravas būtu jālaista. Tāds nosacījums ir iekļauts arī “DSG karjeri” līgumā, diemžēl tas netiek pildīts,” atzīst A.Harju. Pieredze liecina, ka “Jaunlaurenēs” dzīvojošie Kārkliņi cieš no dolomīta putekļiem, jo “DSG karjeri” atrodas tikai puskilometru no viņu saimniecības. “Jaunzemu” un citās tuvākajās mājās būs dzirdams arī dolomīta izstrādes troksnis, tāpēc vajadzētu ievērot nosacījumu, ka nedrīkst strādāt ilgāk par pulksten 23.00. SIA “LatGranits” paredz strādāt cauru diennakti 3 – 4 mēnešus gadā, bet produkciju izvest visu gadu. “Izskatās, ka iecerētā dolomīta ieguve var kļūt nerentabla, ņemot vērā izmaksas un arī iedzīvotāju prasības,” spriež A.Harju.
