Ir apstiprināts Alūksnes novada pašvaldības lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas pakalpojumu maksas cenrādis. Tas ir atbilstošs zemes tirgus vērtībai, kur augstākā maksa par vienu hektāru noteikta Jaunalūksnes pagastā – 62 eiro.
Šāds lēmums februāra domes sēdē pieņemts, pamatojoties uz likumu “Par pašvaldībām”, Ministru kabineta pērn jūnijā pieņemtajiem noteikumiem par publiskas personas zemes nomu un apbūvi, kā arī ņemot vērā sertificētas nekustamā īpašuma vērtētājas Valgundas Razminovičas izstrādātos atzinumus par lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējo nosacīto viena hektāra tirgus nomas maksu Alūksnes novadā.
Ne mazāk par 28 eiro
Ministru Kabineta noteikumi paredz, ka zemesgabala minimālā nomas maksa gadā ir 28 eiro. Alsviķu, Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemera pagastos viena hektāra zemes nomas maksa saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja atzinumiem ir mazāka nekā 28 eiro gadā, tomēr, atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem, viena hektāra nomas maksa arī šajos pagastos noteikta 28 eiro gadā.
Vislielākā nomas maksa noteikta Jaunalūksnes pagastā – 62 eiro par hektāru gadā, Pededzē – 61 eiro, Jaunannā – 54 eiro, Malienā – 50 eiro, Annā – 49 eiro, Mālupē – 48 eiro, Kalncempjos – 47 eiro, Liepnā – 45 eiro, Ilzenē – 31 eiro, bet Zeltiņos – 30 eiro.
Alūksnes novada pašvaldības zemes ierīkotāja Inese Randa norāda – ir jauni noteikumi par lauksaimniecības zemes nomu, tādēļ iegūts sertificēta vērtētāja vērtējums izsoles sākumcenas noteikšanai. “Tas nozīmē, ka visas lauksaimniecības zemes turpmāk tiks izsolītas. Pagastu pārvaldes sagatavos izsoles noteikumus, kas tiks publiskoti pašvaldības mājas lapā internetā – ja pieteiksies vairāki pretendenti, būs izsole, ja viens, tad atbilstoši vērtējumam slēgs līgumu par zemes nomu,” skaidro I. Randa.
90 procenti nav uzmērīti
Deputāte Līga Langrate domes sēdē rosināja atlikt cenrāža apstiprināšanu un izstrādāt metodiku maksas noteikšanai. “Šobrīd pašvaldība izvēlējusies vienkāršāko variantu un grib apstiprināt cenu, ko noteicis vērtētājs, bet zeme nav vienāda visās vietās, tādēļ vajag metodiku un ņemt vērā maksu ietekmējošos faktorus, piemēram, piebraukšanu, atrašanās vietu, auglību, meliorāciju un citus,” domā L. Langrate.
I. Randa uzsver – tad jāvērtē katrs zemes gabals atsevišķi, bet tas maksātu dārgi. “Pašvaldības budžetā tik lielu līdzekļu un arī laika tam nav. Šobrīd pašvaldībai 90 procenti lauksaimniecības zemes nav uzmērītas un reģistrētas – nav tādas naudas. Noteikt apgrūtinājumus mēs nevaram. Vērtētāja, nosakot hektāra cenu, ņēma vērā arī jau Valsts Zemes dienesta vērtējumu un kritērijus, kas arī ir atšķirīgi starp Alūksnes novada pagastiem, un jau vēsturiski vietām balles bijušas lielākas,” saka I. Randa.
Visas labās jau paņemtas
Deputāts Laimonis Sīpols secina – summa par hektāru nav liela, bet neiznomātas palikušas ne tās labākās platības. “Kad notiek izsole, tad arī nosaka tirgus vērtību. Liepnā novērtējumā secināts, ka tie ir 45 eiro par hektāru – jau tagad saku, ka Liepnā būs zemes gabali, no kuriem pašvaldība neizsolīs nevienu! Turklāt ar katru gadu zemes platības arvien vairāk aizaug. Izsolēs ir zemes gabali, ko nosola par 100 eiro hektārā, un ir tādi, kur nenosola pat 10 eiro, un arī tad esi priecīgs, ka kāds to vispār apņēmies apstrādāt. Šobrīd visas zemes, ko var apstrādāt, jau ir paņemtas – palikušas nelielas platības, aizaugušas. Tagad, nosakot cenu, piemēram, Pededzē 61 eiro par hektāru, mūžu mūžos neviens to nenomās!” spriež L. Sīpols.
Domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis norāda – vērtētāja V. Razminoviča, nosakot hektāra cenu, jau ir ņēmusi vērā dažādus faktorus, kas palielina vai samazina zemes vērtību konkrētā pagastā. “Galvenais, lai katram zemes pleķim būtu saimnieks,” saka A. Dukulis.
