Lauksaimniekus satraukusi informācija, ka 2011./2012.saimnieciskajā gadā tiek noteikts maksimālais degvielas daudzums, kas atbrīvots no akcīzes nodokļa. Ja kopējais apjoms – 85 495 240 litri dīzeļdegvielas – tiek pārsniegts, tad proporcionāli samazinās degvielas iegādes limitu uz vienu hektāru.
Nav laika streikot
galvaspilsētā
“Jau tagad ir grūti iztikt ar 100 litriem degvielas par katru lauksaimniecības produkcijas atbalstam deklarēto zemes hektāru. Ja būs vēl mazāk, tad nāksies iegādāties dīzeļdegvielu, maksājot akcīzes nodokli. Tā valdība ir izlēmusi. Ko mēs tur varam darīt? Būtu rīt jābrauc uz Rīgu streikot, taču šobrīd nevaru pamest saimniecību. Katru dienu pa trim govīm nāk slaucamas pēc atnešanās. Šis ir saspringts un ražīgs laiks,” atzīst Apes pagasta zemnieku saimniecības “Zīļi” īpašnieks Aigars Bremze.
Viņš cer, ka augkopības produkcijas ražotāji dosies uz Rīgu, lai visu lauksaimnieku vārdā parādītu attieksmi pret ieceri “nogriezt” dīzeļdegvielu. Lai gan tieši lopkopējiem nepieciešams vairāk degvielas nekā augkopējiem, taču tiem vēl ir laiks līdz pavasara sējai. Turpretim lopkopējiem jau ir sācies karsts darba periods ganāmpulku ataudzēšanā un palielināšanā. “Man bija doma, ka pēc pāris gadiem varētu celt jaunu fermu un dubultot ganāmpulku. Taču tagad nākas šaubīties, vai ieceri spēšu īstenot,” secina A.Bremze.
Aug pieprasījums pēc
bezakcīzes degvielas
Vairāki aptaujātie lauksaimnieki nesaprot, cik daudz bezakcīzes dīzeļdegvielas viņi varēs saņemt no kopējā daudzuma. “Vajadzētu panākt, ka bezakcīzes degvielu saņem tikai tie zemnieki, kas ražo lauksaimniecības produkciju. Nav godīgi, ka to var iegādāties tie, kuri ne sēj, ne kuļ, ne audzē lopus,” uzskata A.Bremze. Austrumvidzemes lauku attīstības biroja vadītāja Viola Kaparšmite norāda: “Ir žēl, ka tā notiek, jo ļoti iespējams, ka degvielas daudzumu uz hektāru nāksies vēl samazināt. Nav garantiju, ka pēc 1.jūlija neliek arī maksāt 4,7 santīmus par litru dīzeļdegvielas.” Tiesa, saskaņā ar pieteikto hektāru skaitu katram lauksaimniekam ir noteikts degvielas daudzums. Tāpēc nevarētu būt tā, ka kāds iegādājas vairāk bezakcīzes degvielas nekā ir paredzēts. Tiesa, varētu pārsniegt noteikto kopējo bezakcīzes degvielas daudzumu, ja savu darbību no jauna reģistrētu lauksaimnieki, kuri līdz šim nav veikuši saimniecisko darbību. Jau šobrīd vērojama tendence, ka palielinās pieprasījums pēc bezakcīzes dīzeļdegvielas.
Vēlas dot priekšrocības
produkcijas ražotājiem
“Līdz 1.jūlijam nekas nemainās. Ja vēl nav izņemts noteiktais bezakcīzes dīzeļdegvielas limits – 100 litri par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru – tad to var saņemt. Turpmāk valstī būs noteiks maksimālais bezakcizētās dīzeļdegvielas apjoms, kurā būs jāiekļaujas. Pašlaik ir divi varianti, kā tiks organizēta degvielas saņemšana,” skaidro Lauku atbalsta attīstības departamenta direktora vietniece Andra Balode. Viens variants paredz neko nemainīt pašreizējos nosacījumos. Taču, ja tiek pārsniegts noteiktais bezakcizētās degvielas apjoms, tad samazina tās daudzumu uz hektāru. Otrs variants paredz lauksaimniekiem izstrādāt prasības, kas paredz nodrošināt minimālos ieņēmumus uz vienu hektāru. “Tā varētu nodrošināt, ka šo dīzeļdegvielu saņem tie, kuri ražo lauksaimniecības produkciju un ieņēmumus deklarē Valsts ieņēmumu dienestā. Turklāt nebūtu vajadzības samazināt degvielas daudzumu uz hektāru,” norāda A.Balode. Viņa atklāj, ka, saglabājoties pašreizējam lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru daudzumam, bezakcīzes degviela būtu jāsamazina apmēram par 10 litriem katram hektāram. Par abiem variantiem notiek diskusijas ar nevalstiskajām lauksaimnieku organizācijām, bet galīgais lēmums tiks pieņemts aprīļa sākumā. Šobrīd ir skaidrs, ka neviens no četriem Finanšu un Zemkopības ministrijas sākotnēji rosinātajiem variantiem vairs nav aktuāls.
