Ieviešot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu tikai “uz papīra”, valsts budžetā miljonus iegūt nav iespējams, ir jābūt konkrētiem pasākumiem, uzsver Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ainis Dābols. Viņš arī pauž nepieciešamību panākt, lai uzņēmēji, kas strādā pelēkajā sektorā, to baidītos darīt.
– Nupat realizētā 2011. gada valsts budžeta papildu konsolidācija kārtējo reizi skāra nodokļus. Kādu iespaidu, jūsuprāt, šīs izmaiņas atstās uz valsts tautsaimniecību kopumā?
– Uzņēmējdarbību nekādā veidā nevar stimulēt nodokļu izmaksu palielinājums. Neviens lielāks nodoklis nekad un neko nav labvēlīgi ietekmējis. Pašreiz situācija ir tāda, ka principā attiecībā uz visām lietām, kam tiek palielināts akcīzes nodoklis, pārsvarā tiek skarti ražotāji, kam ir lieli peļņas rādītāji. Citur Eiropā šāda veida ražotāji arī maksā lielu akcīzi. Protams, var saprast alkohola un cigarešu ražotājus, kuri protestē, jo viņu peļņa turpmāk būs mazāka.
– Tomēr bankrota draudi šiem ražotājiem nepastāv?
– Tieši tā! Ja kāds mazs uzņēmums, kas darbojas šajā jomā, bankrotēs, tas, protams, būs slikti. Jāatzīst, ka valsts politika kopumā mazo uzņēmējdarbību neatbalsta – ļoti tieši atbalsts tiek sniegts tieši lielajam biznesam. Savukārt lielajam akcizēto preču ražošanas biznesam jārēķinās ar peļņas samazināšanos. Protams, tas ir gadījumā, ja jaunās izmaksas neatgriežas pie patērētājiem un ražotājs nepalielina cenas, liekot par visu maksāt pircējiem. Piemēram, degvielas akcīzes nodokļa gadījumā benzīnam ir skaidrs, ka visas jaunās izmaksas segs katrs no mums, nevis “Statoil”.
Runājot par nodokļiem alkoholam, jāatzīst, ka tā ir kutelīga tēma, jo šeit jautājums lielā mērā ir par to, cik daudz mēs gribam to šņabi dzert un cik daudz esam gatavi par to maksāt. Mana pārliecība ir šāda – ja ļoti gribas un vajag, tad var arī dārgi samaksāt. Alkohols nav ikdienas nepieciešamības prece. Tas pats attiecas uz tabaku.
Runājot par ieņēmumu nodokļiem, gan jāteic, ka ļoti būtiskas finanšu pieauguma pozīcijas es šeit neredzu. Bieži ir dzirdēts, ka par visu ir jāmaksā nodoklis, taču to vēl ir jāmāk arī iekasēt. Savukārt iekasēt mēs varam, tikai mainot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attieksmi pret uzņēmējiem. Pagaidām nekā tāda nav. Cilvēkiem ir jāsaprot, par ko ir jāmaksā katrs konkrētais nodoklis un par ko – jāaizpilda deklarācija. Šobrīd elektroniskā deklarēšanās sistēma ir izveidota tik sarežģīta, ka bez Oksfordas diploma kaut ko saprast ir ļoti grūti. Ir jāveic izglītojošs darbs ar nodokļu maksātājiem, un tad var gaidīt rezultātu. Tagad fiskālo rezultātu no tā saucamajiem tiešajiem nodokļiem var negaidīt. VID ir jāmaina struktūra, attieksme un apmācības process. Lai to pilnvērtīgi veiktu, ir nepieciešami apmēram trīs gadi.
– Alkohola un degvielas tirgotāji vairākkārt norādījuši, ka iegūstamās summas no akcīzes nodokļa palielināšanas šiem produktiem ir pārspīlētas. Cik lielā mērā varat tam piekrist?
– Tas, ka Latvijai ir robeža ar Krieviju, protams, kaut ko ietekmē, bet, paraugoties uz statistikas datiem, ir redzams, ka šī ietekme nemaz nav tik liela. Liels uzņēmums, kam ir daudz auto vienību un kam tādējādi ir nepieciešams daudz dīzeļdegvielas, to visu nepirks pierobežā – tas nu ir skaidrs. Pirks mazais uzņēmējs, kurš var nopirkt 100 vai 200 litru, lielākais – tonnu. To nekad nedarīs uzņēmums, kam vajag 10 tūkstoš tonnu. Jāņem arī vērā, ka šāda degviela tiek ievesta divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, pašpatēriņam, otrkārt, zināma saimnieciskā cikla nodrošināšanai, uzņēmējdarbībai.
– Arī tā ekonomika gūst labumu?
Jā. Varbūt šāds veids nav īsti balts, tomēr savs labums no tā visa ir. Jāsaprot, ka šeit runa ir par tāda veida biznesu kā, piemēram, maizes cepējs kādā nelielā lauku pilsētiņā. Tādējādi vismaz tiek uzturēta zināma sociālā vide. Jā, tā ir kontrabanda, un ar to ir jācīnās. Tomēr kontrabanda ir visās pasaules valstīs, un šeit runa ir par tik nelielu apjomu, kas nekādi neveido nekādus kritiskos rādītājus.
– Un tomēr – vai nav tā: jo lielākas ir akcīzes nodokļa likmes alkoholam un tabakai, jo lielāka ir iespēja, ka valstī ieplūdīs nelegālā produkcija? It īpaši, ja ņem vērā, ka, piemēram, cigaretes nelegāli ievest ir vieglāk nekā degvielu.
– Protams. Taču jāsaprot, ka tās cigaretes, kas tiek nelegāli tirgotas tirgos, ir bijušas vienmēr, visos laikos un noteikti arī būs. Nenoliedzami, atbildīgās VID institūcijas kontrabandistus izķer lielākā vai mazākā mērā, taču šāda parādība vienmēr būs. Peļņas lielums kontrabandistiem mainīsies no tā, kā VID viņus ķers, nevis no tā, cik liels būs akcīzes nodoklis. Jo labāk viņi tiks ķerti, jo mazāk Latvijā ievedīs šāda veida produkciju. Nelegālā alkohola un cigarešu ražošana un tirdzniecība ir bijusi vienmēr, neatkarīgi no akcīzes nodokļa lieluma. Turklāt būsim atklāti – cilvēki, kas daudz lieto alkoholu, dodot priekšroku pēc iespējas lētākiem dzērieniem, nekad dzīvē tos nav pirkuši veikalā. Iedzīvotāji, kas negrib maksāt par alkohola pudeli vairāk par 50 santīmiem, uz “Rimi” neiet. Savukārt tie, kas reizēm izdzer pa vīna vai konjaka pudelei, arī turpmāk to pirks legālā veikalā. Nemaksās taču lētākā pieejamā šampanieša pudele 25 latus.
– Starptautiskie aizdevēji ar neticību izturas pret Latvijas valdības plāniem noteiktu summu iegūt uz pelēkās ekonomikas apkarošanas rēķina. Kur ir problēma?
– Lai gan aizdevēji uz šejieni atbrauc vien pāris reižu gadā, viņiem ir pietiekama informācija – ar ko un kā var cīnīties. Vismaz tas ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, kas līdz šim ir bijis publiski pieejams, ir tikai plāns “uz papīra”. Ja vienkārši uz papīra tiek uzrakstīts, ka mēs no ēnu ekonomikas atkarosim 12,8 miljonus latu, tas vēl neko nenozīmē.
To, kā Latvijā šādas lietas tiek risinātas, lielā mērā pierādīja notiekošais ar tā saucamo dienesta auto nodokli. Bija dažādas diskusijas, prognozes par to, cik daudz miljonu latu tiks iekasēti utt. Šobrīd ir skaidrs, ka šis nodoklis principā nav devis nekādu rezultātu – tā vietā krīzes situācijā tikai uzkurināja negatīvas emocijas sabiedrībā. Arī veidojot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, tajā ir jāparedz ļoti konkrēti soļi. Vajag konkrētus likumus ar konkrētu atbildību konkrētām personām. Atbildīgajiem cilvēkiem ir jābūt lielākām pilnvarām attiecībā uz konkrētām darbībām. Turklāt, ja saskaņā ar šo plānu tiek pieņemti noteikti likumi, tie ir arī jāpilda. Un tad arī kaut ko izdosies iekasēt. Tāpat neticu, ka šādu plānu varēs ieviest īstermiņā.
– Cik ilgs laiks tam būtu nepieciešams?
– Ja izdotos visus ar ēnu ekonomikas apkarošanu saistītos likumus pieņemt šogad un spēkā tie stātos nākamgad, kas gan ir ļoti optimistisks variants, uz reāliem ieņēmumiem var sākt cerēt 2013. gada valsts budžetā. Turklāt tas ir labākajā gadījumā. Ir jāpanāk, lai tie, kas darbojas pelēkajā ekonomikā, sāktu baidīties to darīt.
– Valdības līderi vairākkārt uzsvēruši, ka teju vienīgais nodoklis, kurš varētu tikt celts nākamgad, ir nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Cik tas ir ticami?
– Runājot pragmatiski, nodokļus varētu necelt vienīgi tādā gadījumā, ja būs sasniegti likmju “griesti” un vairs nebūs, kas tos maksā. Piemēram, degviela mums jau ir dārgāka nekā daļā Eiropas valstu, un ir skaidrs, ka akcīzes nodokli tai vēl vairāk palielināt nevar. Toties šo nodokli vēl vairāk var bliezt virsū alkoholam, kas, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, pie mums vēl ir salīdzinoši lēts.
Ja nodokļi netiks celti, rodas jautājums – kādā veidā gan valdība plāno veikt budžeta konsolidāciju 2012. gadā?! Uz NĪN rēķina to neizdosies izdarīt kaut vai tāpēc, ka šo nodokli iekasē pašvaldības un tādējādi valsts budžets tieši ietekmēts netiek. Vienīgais labums varētu būt tāds, ka mazāk vajadzētu maksāt pašvaldību izlīdzināšanas fondā.
Ja tiktu veiktas kardinālas reformas valsts pārvaldē, varētu runāt par citu nodokļu necelšanu. Tomēr šādas reformas nav veiktas. Varam jau būt optimisti un cerēt, ka nodokļus necels, bet jautājums paliek – kur ņems naudu budžeta konsolidācijai?
– Kuri ir tie nodokļi, ko budžeta konsolidācijas vārdā vēl varētu palielināt?
– Vēl var celt akcīzes nodokli alkoholam un cigaretēm. Tāpat vēl jāvērtē, kas īsti notiek ar izložu un azartspēļu jomu. Šeit jautājums ir par to, cik daudz var iekasēt nodokļa veidā no ienākumiem, ko gūtu šajā jomā. Mēs visi ne tikai no filmām, bet arī praktiski zinām, ka šajā nozarē ir ļoti liels peļņas apjoms. Tiek samaksāta nodeva par katru spēļu galdu un automātu, bet tālāk šai nozarei tiek likts svēts miers. Uzskatu, ka likumdošanā būtu jāiekļauj norma, ka fiziskai personai, kas laimē, un juridiskai personai, kas organizē šo biznesu, būtu jāmaksā pietiekami liels nodoklis no katra laimesta.
